1 1L 16:34; 2L 5:13; 7:3; Ezr 3:11; Ps 100:5; 107:1; 118:1; 136:1; Jer 33:11 Slavējiet Kungu!
Pateicieties Kungam, jo viņš ir labs,
jo viņa žēlastība uz mūžiem!
2Kas spēs izstāstīt Kunga varenos darbus,
izsacīt visu viņa slavu?
3Svētīti, kas spriež taisnu tiesu,
kas vienmēr rīkojas taisnīgi!
4Kad lolosi savu tautu, Kungs, atceries mani,
kad glābsi viņus, pamani arī mani –
5lai redzu, cik labi tiem, ko tu izredzējis,
lai priecājos ar tavu tautu,
lai lepojos kopā ar tiem,
ko tu mantojis!
6Mēs grēkojām kopā ar saviem tēviem,
mēs noziedzāmies un darījām negantību.
7 2Moz 14:10–12 Mūsu tēvi Ēģiptē neņēma vērā tavus brīnumus,
aizmirsa, cik liela tava žēlastība,
sadumpojās pie jūras, pie Niedru jūras.
8Viņš tos izglāba sava vārda dēļ –
lai visi zina viņa varenību.
9 2Moz 14:21–31 Viņš rāja Niedru jūru, un tā izsusēja,
viņš veda tos cauri dzelmei kā tuksnesim.
10Viņš izglāba tos no pretinieka rokām
un izpirka no naidnieka rokām.
11Ūdeņi apklāja viņu naidniekus –
neviens no tiem nepalika pāri.
12 2Moz 15:1–21 Tad viņi ticēja viņa vārdiem,
dziedāja viņam slavu.
13Ātri tie aizmirsa viņa darbus,
tie negaidīja viņa padomu,
14 4Moz 11:4–34 kārums pārņēma tos tuksnesī,
tie pārbaudīja Dievu tukšatnē –
15un viņš tiem deva, ko tie lūdza,
tad uzsūtīja tiem kārnuma kaiti.
16 4Moz 16:1–35 Tie kļuva skaudīgi uz Mozu nometnē,
uz Āronu, Kungam nošķirto, –
17tad vērās zeme un aprija Dātānu
un apklāja Abīrāma saimi,
18un uguns iedegās viņu vidū,
liesma sadedzināja ļaundarus!
19 2Moz 32:1–14 Tie Horebā taisīja teļu un pielūdza lietu tēlu,
20tie izmija savu godību pret vērša attēlu –
parasta vērša, kas zāli ēd!
21Tie aizmirsa Dievu, savu Glābēju,
kas darījis diženas lietas Ēģiptē,
22brīnumus Hāma zemē,
varenus darbus pie Niedru jūras!
23Tad viņš teica, ka viņš tos iznīcinās, –
ja nebūtu Mozus, viņa izredzētais,
stājies pret viņu kā mūra plaisā,
novērsis viņa naidu, ka viņš tos neizdeldē!
24 4Moz 14:1–35 Tie nonicināja tīkamo zemi,
tie nenoticēja viņa vārdam,
25tie kurnēja savās teltīs,
tie neklausīja Kunga balsij!
26Tad viņš pacēla roku pret tiem,
lai nosviestu tos tuksnesī
27 3Moz 26:33 un izsviestu viņu sēklu starp tautām,
un izkaisītu tos visās zemēs.
28 4Moz 25:1–13 Tie uzņēmās Baal-Peora jūgu
un ēda, kas upurēts nedzīviem dieviem, –
29tā tie aizsvīla viņa dusmas,
un starp viņiem izpletās sērga.
30Tad cēlās Pinhāss par vidutāju,
un sērga tika apturēta –
31tas ieskaitīts viņam par taisnības darbu
audžu audzēs uz mūžiem.
32 4Moz 20:2–13 Tie aizdeva dusmas pie Merības ūdens,
un Mozum misējās viņu dēļ –
33tie sarūgtināja viņa garu,
ka viņš runāja, neapsvēris vārdus!
34 Soģ 2:1–3; 3:5–6 Tie neiznīcināja tautas,
kā Kungs tiem licis,
35bet jaucās ar tautām
un mācījās darīt, kā tās dara.
36Viņi kalpoja to elkiem –
tie kļuva viņiem par slazdu.
37 2Ķēn 17:17 Viņi upurēja savus dēlus un meitas gariem,
38 4Moz 35:33 viņi izlēja nevainīgas asinis –
savu dēlu un meitu asinis,
kurus tie upurēja Kanaānas elkiem,
un sagandēja zemi asinīm,
39tie apgānījās, tā darīdami,
un atkāpās, tā rīkodamies!
40 Soģ 2:14–18 Tad apskaitās Kungs pret savu tautu –
viņa mantojums viņam rieba,
41un viņš tos atdeva tautu rokās,
un pār tiem valdīja tie, kas tos nīda,
42un tos apspieda viņu naidnieki
un paņēma savā varā!
43Daudz reižu viņš tos glāba,
bet tie dumpojās pret viņu
un tika pazemoti savas apgrēcības dēļ.
44Bet viņš uzlūkoja viņu postu,
kad dzirdēja tos brēcam,
45viņš atcerējās savu derību ar tiem,
saudzēja tos, jo liela viņa žēlastība, –
46viņš darīja visus to gūstītājus līdzjūtīgus!
47 1L 16:35–36 Glāb mūs, Kungs, mūsu Dievs,
sapulcē mūs no tautu vidus,
lai pateicamies tavam svētajam vārdam
un ar lepnumu tevi slavējam!
48Slavēts lai Kungs, Israēla Dievs,
no mūžības līdz mūžībai!
Un visa tauta teica: patiesi!
Slavējiet Kungu!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
