1Simons, Onijas dēls, augstais priesteris
viņš bija tas, kas savas dzīves laikā salaboja namu,
templi nostiprināja savās dienās.
2Viņš lika pamatus augstajiem divkāršajiem mūriem,
stāvajai nocietinātajai sienai, kas ieskauj svētnīcu.
3
7kā saule, kas apspīd Visuaugstākā templi,
kā varavīksne, kas mirdz godības mākoņos;
8
18Ar savām balsīm viņu cildināja psalmotāji,
un daudzskanībā melodija saldi atbalsojās.
19Visaugstā Kunga tauta lūdza lūgšanā Žēlsirdīgo,
līdz rits bija galā un dievkalpojums beidzās.
20
kas mūsu dzīves dienas ceļ godā
no mātes miesām
un rīkojas ar mums pēc savas žēlsirdības.
23Lai viņš jums dāvā līksmu sirdi!
Lai mūsu laikā iestājas miers
uz mūžīgiem laikiem Israēlā!
24Lai viņš uztic mums savu žēlsirdību
un lai mūs atpestī mūsu dienās!Trīs tautas
25Divas tautas manai dvēselei riebjas,
bet trešā vispār nav tauta:
26
un muļķa tauta, kas mīt Šehemā.
Svētrakstītāja novēlējums27
28
mūžīgi mūžam lai slavēts ir Kungs!
Āmen! Āmen!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
