1 3Moz 21:4 Tad mēs gājām un pa tuksnesi devāmies ceļā uz Niedru jūru, kā Kungs man bija teicis, un ilgu laiku klejojām ap Seīra kalniem.
2Un Kungs man teica:
3gana jums klīst ap šiem kalniem! Dodieties uz ziemeļiem!
41Moz 36:8Pavēli tautai: jūs iesiet cauri savu brāļu, Ēsava dēlu, robežām, kur tie mīt Seīrā, un tie baidīsies no jums. Bet lūkojiet,
5ka jūs necīnāties ar tiem, jo no viņu zemēm es jums nedošu pat ne pēdu, jo Seīra kalnus es esmu devis īpašumā Edomam.
6Ēdienu no tiem pērciet par sudrabu un ēdiet, un ūdeni no tiem pērciet par sudrabu un dzeriet.
7Jo Kungs, tavs Dievs, ir svētījis tevi, viņš zina visu, ko tu darīji, kā tu gāji cauri šim lielajam tuksnesim. Visus šos četrdesmit gadus Kungs, tavs Dievs, bija ar tevi – tev nekā netrūka.
8Un mēs pagājām garām saviem brāļiem, Ēsava dēliem, kas dzīvoja Seīrā, pa ceļu no Ēlatas un Ecjon-Geberas uz klajumiem, un mēs pagriezāmies un devāmies uz Moāba tuksnesi.
91Moz 19:37Un Kungs man teica: nenaidojies ar Moābu un necīnies ar to karā, jo no viņa zemes es tev neko nedošu par īpašumu, Āru es esmu devis par īpašumu Lata dēliem.
10Tur iepriekš dzīvoja emieši – liela un kupla tauta, tie bija gari kā anākieši.
11Tāpat kā anākiešus tos uzskatīja par milžiem, bet moābieši tos sauca par emiešiem.
12Seīrā agrāk dzīvoja horieši, bet Ēsava dēli viņus padzina, iznīcināja un apmetās viņu vietā, tāpat kā Israēls darīja ar savu īpašuma zemi, ko Kungs tam deva.
13Tagad celieties un dodieties pāri Zeredas upei! Un mēs pārcēlāmies pār Zeredas upi.
144Moz 14:28–35Laiks no tā brīža, kad mēs devāmies ceļā no Kādēš-Barnēas, līdz kamēr pārcēlāmies Zeredas upei, bija trīsdesmit astoņi gadi – no nometnes bija iznīkusi visa paaudze, kas toreiz bija karotāji, kā Kungs tiem bija zvērējis.
15Tiešām, Kunga roka bija pret tiem, lai izdeldētu tos no nometnes, līdz tie pavisam iznīka.
16Un, kad bija pagalam visi karotāji, kad tie no tautas bija iznīkuši,
17tad Kungs runāja uz mani, sacīdams:
18šodien pie Āras tev jāpāriet Moāba robeža!
191Moz 19:38Un, kad tu tuvosies Amona dēliem, tad nenaidojies un nekaro ar tiem, jo no Amona dēlu zemes es tev īpašumu nedošu, to es esmu devis īpašumā Lata dēliem.
20Tā ir zināma arī kā milžu zeme, tur agrāk dzīvoja milži, bet amonieši tos sauca par tarkšķiem.
21Tā bija liela un stipra tauta – stalti kā anākieši, bet Kungs tos iznīcināja amoniešu priekšā, viņi tos padzina un apmetās to vietā,
22tāpat viņš darīja Ēsava dēliem, kas dzīvoja Seīrā, kad viņš iznīcināja to priekšā horiešus, un tie padzina viņus un apmetās viņu vietā.
23Un aviešus, kas mita ciematos līdz Gazai, iznīcināja kaftorieši, kas atnāca no Kaftoras un apmetās viņu vietā.
24Celies, dodies ceļā un celies pār Arnonas upi! Redzi, es esmu atdevis tev amorieti, Hešbonas ķēniņu Sīhonu, un viņa zemi – nevilcinies gūt īpašumu, cīnies ar viņu karā!
25Kopš šodienas es iedvesīšu bailes un briesmas no tevis visām tautām zem debess! Tās dzirdēs par tevi, drebēs un trīcēs!
Ķēniņa Sīhona sakāve(4Moz 21:21–32)26No Kedēmotas tuksneša es sūtīju pie Hešbonas ķēniņa Sīhona ar miera vēsti un sacīju:
27ļauj man iziet cauri tavai zemei – es iešu tikai pa ceļu, nenogriezīšos ne pa labi, ne pa kreisi.
28Ēdienu tu man pārdosi par sudrabu – tad es ēdīšu, un ūdeni tu man dosi par sudrabu – un es dzeršu, es tikai kājām iziešu cauri,
29kā man ļāva Ēsava dēli, kas mīt Seīrā, un moābieši, kas mīt Ārā, tad es pār Jardānu došos uz to zemi, ko Kungs, mūsu Dievs, mums dod!
30Bet Hešbonas ķēniņš Sīhons negribēja laist mūs cauri, jo Kungs, tavs Dievs, bija nocietinājis viņa garu un darījis spītīgu viņa sirdi, lai todien nodotu viņu tavā rokā.
31Un Kungs man teica: redzi, es nevilcinos dot tev Sīhonu un viņa zemi! Nevilcinies ņemt viņa zemi īpašumā!
32Un Sīhons iznāca mums pretī – viņš un viss viņa pulks, lai karotu pie Jahacas.
33Tad Kungs, mūsu Dievs, atdeva viņu mums, un mēs sakāvām viņu, viņa dēlus un visu viņa tautu.
34Tolaik mēs sagrābām visas viņa pilsētas, mēs apkāvām visus vīrus, sievas un bērnus pilsētā – nepalika neviena!
35Mēs nolaupījām tikai lopus un to, kas bija laupāms pilsētā, ko bijām sagrābuši.
36No Aroēras, kas Arnonas upes krastā, līdz tām pilsētām, kas ielejā līdz Gileādai, nebija pilsētas, kas mums būtu nepieejama – tās visas Kungs, mūsu Dievs, atdeva mums!
37Taču Amona dēlu zemei tu netuvojies – nevienai Jabokas upes pietekai un kalnu pilsētai, nekam, ko Kungs, mūsu Dievs, aizliedzis!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
