1Kunga vārds nāca pār mani:
2“Cilvēka dēls, tā saka Kungs Dievs par Israēla zemi:
beigas! Klāt beigas visiem četriem zemes stūriem!
3Nu tev ir beigas,
pret tevi vērsīšu savas dusmas,
tevi tiesāšu pēc tavām takām,
došu tev pēc tavas preteklības!
4Neuzlūkošu tevi līdzcietībā
un netaupīšu neko!
Jo, kādas ir tavas takas, tā es atdarīšu,
tev paliks tik tavas preteklības.
Zināsiet, ka es esmu Kungs!
5Tā saka Kungs Dievs:
ļaunums vien, ļaunums – redzi, tas nāk!
6Beigas nāk, nāk beigas – tās mostas pret tevi,
redzi, tās jau klāt!
7Nāk, zemes iemītniek, tavs liktenis –
tas laiks, tā diena ir tuvu!
Klaigas, ne gaviles kalnos!
8Jau drīz es izliešu savu versmi pār tevi,
remdēšu savas dusmas pret tevi!
Es tevi tiesāšu pēc tavām takām,
došu tev pēc tavas preteklības!
9Neuzlūkošu tevi līdzcietībā
un netaupīšu neko!
Jo, kādas ir tavas takas, tā es atdarīšu,
tev paliks tik tavas preteklības.
Zināsiet, ka es esmu Kungs, kas sit!
10Redzi, tā diena!
Redzi, tā nāk! Tavs vainags saplaucis –
rīkste zied, nekaunība zeļ.
11Vardarbība izaugusi par rīksti ļaundariem,
neviens nepaliks –
ne no pūļa, ne pašiem, ne augstmaņiem.
12Tas laiks nāk, tā diena ir klāt!
Pircējs lai nepriecājas,
pārdevējs lai negaužas,
jo dusmas pār visiem nākušas!
13Pārdevējam neienāks peļņa nemūžam,
jo pravietots par visiem – tas nemainīsies!
Neviens, kas noziedzies, neglābs dzīvību!
14Tie pūta taures, stiprināja it visu!
Bet karā neies neviens, jo manas dusmas –
pār visu šo pūli!
15Ielās zobens, namos mēris un bads.
Kas uz lauka – no zobena mirs,
kas pilsētā – to aprīs mēris un bads!
16Ja kāds izbēgs –
kalnos paglābsies, kā dūjas ielejās –,
tomēr tie visi kā viens
vaidēs savas vainas dēļ!
17Ikvienam rokas būs slābanas,
visiem kājas apslapētas!
18Tie apjozīs maisus,
segsies ar šaušalām,
sejas tiem pārklās kauns –
galvas tiem noskūtas.
19Sudrabu tie izsviedīs uz ielām,
zelts tiem kļūs nešķīsts!
Ne sudrabs, ne zelts
tos nespēs atbrīvot
Kunga dusmu dienā!
Viņu kāri tas nepieēdinās
un to vēderus nepiepildīs,
jo tas viņus iegrūdis vainā!
20Krāšņi darinātas lietas tie novieto pielūgsmei –
pretīgus un riebīgus tēlus tie no tā taisa,
tādēļ es to darīšu viņiem nešķīstu!
21Es viņus atdošu svešiniekiem par guvumu,
ļaundariem virs zemes par laupījumu!
Lai tie viņus padara nešķīstus!
22Es novērsīšos no tiem!
Viņi sagāna manus dārgumus,
bet nāks laupītāji un sagānīs viņus!
23Darini ķēdes!
Jo zeme ir pilna ar izlietām asinīm,
pilsētas pilnas ar vardarbību!
24Es vedīšu šurp visļaunākās tautas –
tās iemantos viņu namus.
Es izbeigšu viņu dīžīgo varenību,
viņu svētumus es sagānīšu.
25Tiem uznāks tirpas,
tie alks pēc miera – bet nebūs!
26Nāks nelaime pēc nelaimes,
un vēsts sekos vēstij.
Tie alks praviešu redzējumu,
bauslības mācību, ko priesteri pazaudējuši,
un vecajo padomus!
27Ķēniņš sēro,
augstmaņi postā tērpti,
ļautiņu rokas slābanas.
Tādu ceļu es tiem nolikšu –
pēc viņu pašu spriedumiem es tos tiesāšu!
Viņi zinās, ka es esmu Kungs!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
