1Tad nu teiksim augsti godājamus vīrus,
mūsu tēvus, katru savā paaudzē, –
2lielu godību ir radījis Kungs
ar savu diženumu, kas viņam piemīt kopš mūžības.
3Tie ir bijuši valdnieki savās ķēniņvalstīs,
vīri ar vārdu, apveltīti ar spēku,
padomdevēji, ar izpratni apveltīti,
ar saviem pravietojumiem – vēstītāji.
4Tie ir bijuši vadoņi tautai – ar saviem padomiem,
ar savu izpratni tautas gudrībā,
gudri vārdos un savā mācībā,
5mūzikas melodiju atradēji,
teicēji – dzeju rakstītāji,
6bagāti vīri, kam varas atliku likām,
kas mierā savās mājās mājojuši.
7Visus tos godāja laikabiedri,
tie bija sava laikmeta lepnums.
8To vidū ir tādi, kas atstājuši aiz sevis vārdu,
un par tādiem stāsta ar atzinību;
9 Māc 2:16 bet ir arī tie, kas piemiņā nav palikuši,
pazuduši, it kā nemaz nebūtu dzīvojuši,
kļuvuši par tādiem, kuru nav bijis,
un līdz ar pašiem – to bērni.
10Bet ar žēlsirdīgajiem nav noticis tā,
nav aizmirsti viņu taisnīgie darbi;
11 Rm 9:4 līdz ar viņu pēcnācējiem saglabājas
to krietnais mantojums – bērnubērni.
12Uzticīgi derībai ir viņu pēcnācēji,
pateicoties tiem, arī viņu bērni;
13 Sīr 37:26; 39:9–10 mūžam paliks viņu pēcnācēji,
neizdzēšama būs viņu slava.
14Mierā ir guldītas viņu miesas,
paaudžu paaudzēs dzīvos vārds:
15par viņa gudrību stāstīs tautas,
un viņu slavu sapulcējušies teiks.
16 1Moz 5:24 Hanohs iepatikās Kungam un tika
uzņemts debesīs,
atgriešanās paraugs paaudžu paaudzēs.
17 1Moz 6:5–8:22; Sāl 10:4; Ebr 11:7; 2Pēt 2:5 Par pilnīgu un taisnīgu tika atzīts Noa,
kas kļuva par aizvietotāju, pienākot dusmu laikam,
tādēļ uz zemes atlikums saglabājās,
kad uznāca plūdi.
18 1Moz 9:8–17 Kungs noslēdza ar viņu mūžīgu derību:
nekad vairs plūdi neizdeldēs dzīvo radību.
19 Ebr 11:8–12; 1Moz 12:2; 17:4; Rm 4:17 Ābrahāms – dižs daudzu tautu tēvs,
kam godības ziņā nav atzīts līdzīgs neviens,
20 1Moz 17; 22:1–18; Sāl 10:5 Visuaugstākā bauslību ievēroja,
ar Visuaugstāko stājās derībā;
derību apliecinājis ar savu miesu,
pārbaudījumā tika atzīts uzticams.
21Tādēļ, ar zvērestu apliecinot, Kungs apsolīja
tautas svētīt ar viņa pēcnācējiem,
tos vairot kā smilšu graudus
un godā celt kā zvaigznes,
tiem piešķirt mantojumu: no jūras līdz jūrai,
no Eifrātas līdz pašām zemes malām.
22 1Moz 26:2–5 Un tāpat viņš apsolīja Īzakam
viņa tēva Ābrahāma dēļ
23 1Moz 28:13–15; 35:10–13; Joz 14–19 svētību visām tautām;
un derību viņš guldīja uz galvas Jēkabam.
Ar savu svētību Kungs viņu atzina,
piešķīra mantojumu, noteica robežas
un sadalīja divpadsmit ciltīs,
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
