1Kunga vārds nāca pār mani:
2“Cilvēka dēls: divas sievas, vienas mātes meitas,
3maukoja Ēģiptē – tās maukoja jau kopš savas jaunības! Tur spaidīja viņu krūtis, tur taustīja viņu jaunavīgos pupgalus!
4Jaunākās vārds bija Āhola, bet vecākās māsas vārds bija Āholība. Es viņas ņēmu par sievām, un viņas man dzemdēja dēlus un meitas: Āhola ir Samarija un Āholība ir Jeruzāleme.
5Būdama mana, Āhola maukoja, viņa karsa pēc saviem mīlniekiem, kaimiņiem asīriešiem, –
6purpurzilā tērptiem pārvaldniekiem un vietvalžiem, glītiem jaunekļiem un brašiem jātniekiem.
7Viņa maukoja ar tiem – ar visiem izcilajiem Asīrijas dēliem un kam vien viņa pieķērās – ar visiem to elkiem tā apgānījās.
8Viņa nemitējās maukot ar ēģiptiešiem, kas bija gulējuši ar viņu tās jaunībā, taustījuši tās jaunavīgās krūtis un kaislē maukojuši!
9Tādēļ es to atdevu viņas mīlniekiem, Asīrijas dēliem, kam viņa bija pieķērusies.
10Tie viņu izģērba pliku, atņēma tai dēlus un meitas, bet pašu nokāva ar zobenu. Viņas vārds kļuva sievām par palamu, un sods bija izpildīts.
11Viņas māsa Āholība to redzēja, bet tā palaidās izvirtībā vēl vairāk par viņu un maukoja vēl vairāk nekā māsa.
12Tā pieķērās Asīrijas dēliem – grezni tērptiem pārvaldniekiem un vietvalžiem, kas turpat kaimiņos, jātniekiem un glītiem jaunekļiem.
13Es redzēju, ka arī viņa ir apgānījusies, ka tās abas ir vienādas!
14Tomēr šī mauko vēl vairāk! Kad viņa ieraudzīja mūrī iegrebtus kaldiešiem līdzīgus vīrus, kas izkrāsoti sarkani,
15kam josta ap gurniem, kam garenas cepures, kas visi līdzīgi virsniekiem, gluži kā Bābeles dēli Kaldejā, savā dzimtajā zemē,
16tiklīdz tā ieraudzīja tos, viņa tos iemīlēja un sūtīja pie tiem uz Kaldeju vēstnešus.
17Tad Bābeles dēli kāpa viņas mīlas gultā un apgānīja viņu ar savu maucību, un viņa apgānījās ar tiem, bet tad viņai tie apriebās.
18Kad viņa tik atklāti bija maukojusi un atsegusi savu kailumu, tad arī man viņa apriebās, tāpat kā viņas māsa man jau bija apnikusi!
19Bet viņa maukoja arvien vairāk, atcerējusies savas jaunības dienas, kad bija maukojusi Ēģiptē.
20Viņa pieķērās saviem mīlniekiem, kam rīks kā ēzeļiem, kas šļāc sēklu kā zirgi!
21Tu kāroji pēc savas jaunības izvirtības, kad ēģiptieši spaidīja tavas jaunavīgās krūtis!
22Tādēļ, Āholība, tā saka Kungs Dievs: redzi, es sakūdīšu pret tevi tavus mīlniekus, ko tu vairs negribi, un no visām pusēm es tos vedīšu pret tevi –
23Bābeles dēlus, visus kaldiešus, un tos, kas Pekodā, Šoā un Koā, un kopā ar tiem visus Asīrijas dēlus – glītos jaunekļus, pārvaldniekus, vietvalžus, slavenos virsniekus un visus jātniekus!
24Pret tevi nāks ļaužu pulki ar ratiem un pajūgiem. Tiem būs gan lieli, gan mazi vairogi un bruņucepures, tie lenks tevi no visām pusēm! Es tiem likšu tiesāt, un tie tiesās tevi pēc saviem likumiem.
25Mana versme nāks pār tevi, tad tie tev ķersies klāt dusmās – nocirtīs degunu un ausis! Tie, kas atliks, no zobena kritīs, dēlus un meitas tev atņems – kas paliks pāri, to uguns aprīs!
26Drānas tev novilks un ņems skaistās rotas.
27Tā es izbeigšu tavu izvirtību un Ēģiptes maucību, tu vairs neglūnēsi un nepieminēsi ēģiptiešus.
28Tā saka Kungs Dievs: es tevi atdošu tiem, kas tevi ienīst, tiem, kas tev apriebušies!
29Naidā tie ņems visu tavu mantu un pametīs galīgi pliku – atklāsies tavs maukas kailums, tava izvirtība un maucība!
30Tā būs ar tevi! Tu maukoji, tāpat kā citas tautas, tu apgānījies ar viņu elkiem,
31tu staigāji savas māsas ceļu, tādēļ es devu tev viņas kausu!
32Tā saka Kungs Dievs:
tu dzersi savas māsas kausu,
kausu, kas liels un dziļš! –
tas kā nievas un zaimi –
daudz tajā liets!
33To piepildīs ar iznīcību un sērām!
Šausmu un posta kauss, tavas māsas Samarijas kauss!
34Un tu to dzersi, līdz tas sauss!
Tad lauskās sasitīsi un plosīsi savas krūtis! –
Jo es, Kungs Dievs, esmu runājis!
35Tā saka Kungs Dievs:
tu mani esi aizmirsusi un pametusi –
ciet nu par savu izvirtību un maucību!”
36Kungs man sacīja: “Cilvēka dēls, vai tiesāsi Āholu un Āholību? Atgādini tām viņu preteklības –
37laulību tās pārkāpušas, rokas tām aptraipītas asinīm, ar saviem elkiem tās pārkāpj laulību, un dēlus, kurus man dzemdējušas, tās atdod elkiem par barību!
38Un vēl ko tās darījušas – apgānījušas manu svēto vietu un aptraipījušas manu sabatu!
39Noslepkavojušas bērnus savu elku dēļ, tajā pašā dienā tās nāca sagānīt manu svētvietu, redzi, tā viņas darīja manā namā!
40Un no tālienes tās ir aicinājušas vīrus – sūtņi ir izsūtīti, un redzi – tie nāk! Nu tu mazgājies, krāsoji acis un greznojies rotām,
41tu nosēdies smalkā sēdeklī – tev priekšā klāts galds, uz tā tu liec manu vīraku un manu eļļu!
42Bezbēdīgā pūļa kņada tīksmina viņu – sābieši atveduši no tuksneša pulka vīru, tie viņai aplika rokassprādzes un galvā lika krāšņus vainagus.
43Es sacīju: viņa ir novalkāta no laulības pārkāpšanas – lai nu tie mauko ar viņu, jo viņa ir mauka!
44Un tie ar viņu gulēja, kā jau guļ ar mauku, – tā viņi gulēja ar Āholu un Āholību, šīm izvirtušajām sievām.
45Gan taisnīgie tiesās viņas par laulības pārkāpšanu un asins izliešanu, jo viņas ir laulības pārkāpējas, asinis līp tām pie rokām!
46Tādēļ tā saka Kungs Dievs: sasauc pret viņām sapulci un nodod tās iznīcībai un izlaupīšanai.
47Lai sapulce tās nomētā akmeņiem un sakapā zobeniem. Lai tām nokauj dēlus un meitas un namus nosvilina ar uguni.
48Es izdeldēšu no zemes izvirtību, un viņas kļūs par brīdinājumu visām sievām, lai tās negrēkotu kā jūs.
49Jūsu izvirtība nāks pār jums, un grēks paliks pār jums jūsu elku dēļ, tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs Dievs!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
