1 Nūna dēls,
Mozus pēctecis pravieša pienākumos.
Viņš kļuva dižens, kā norāda vārds,
izglābjot Kunga izredzētos,
atriebjoties naidniekiem, kas bija cēlušies,
un Israēlam šādi sagādājot mantojumu.
2 Joz 6; 8:1–29; 10:28–11:23 Cik godpilns viņš bija, paceļot rokas
un izstiepjot pār pilsētām zobenu!
3 Joz 10:6–14 Kurš cits tā bija stāvējis pirms viņa?
Viņš bija tas, kas izcīnīja Kunga cīniņus.
4Vai gan tā nebija viņa roka, kas aizkavēja sauli,
par divām viena diena pārvērtās.
5Kad naidnieks no visām pusēm uzmācās,
viņš piesauca Visuaugsto, Vareno,
un viņu uzklausīja Kungs visdiženais
ar varen stipras krusas gabaliem.
6 Joz 14:8–9 Viņš metās cīņā pret citu tautu
un pretiniekus sakāva nogāzē,
lai, pazīstot viņa bruņojumu, zinātu tautas:
viņš cīnās, Kungam raugoties, –
viņš taču bija sekojis Varenajam
7 4Moz 14:1–38 un bija izturējies žēlsirdīgi Mozus dienās.
Viņš un Kālebs, Jefunnes dēls,
visai tautas saimei bija stājušies pretī,
lai tikai atturētu tautu no grēka
un apklusinātu nekrietno kurnēšanu.
8 2Moz 12:37; 4Moz 26:65; Sīr 16:10 No seši simti tūkstoš kājniekiem
Kungs izglāba viņus divus vien,
lai ievestu tos mantojumā –
zemē, kur piens un medus plūst.
9 Joz 14:13–14; 21:12; 1Mak 2:56 Spēks, ko dāvāja Kungs Kālebam,
piemita tam līdz pat vecumam,
lai tas spētu kāpt līdz zemes augstienei
un pēcnācējiem būtu mantojums.
10 Sīr 23:27 Lai zinātu visi Israēla dēli –
labi ir sekot Kungam.
11 Soģ 2:16–18 Tiesneši arī, viens pēc otra saukti vārdā,
kuru sirdis ar neuzticību nebija aptraipītas,
kuri nebija atstājušies no Kunga,
lai svētīta ir viņu piemiņa!
12 Sīr 49:10 Lai atkal saplaukst viņu kauli
no savām atdusas vietām,
un viņu, godājamo, vārdā
lai sauc viņu dēlus!
13 1Sam 8–10 Kunga mīlēts bija Samuēls, Kunga pravietis:
viņš ieviesa ķēniņvaru un tautai svaidīja valdniekus,
14 1Sam 7:15–17 pēc Kunga bauslības taisnīgi tiesāja sapulcējušos tautu, –
un apraudzīja Kungs Jēkabu.
15 1Sam 3:19–20 Savas uzticības dēļ atzīts par pravieti,
par uzticamu reģi sacītā dēļ,
16 1Sam 7:7–14 no visām pusēm naidniekiem spaidot,
ar zīdēja jēra upuri viņš piesauca vareno Kungu –
17un no debesīm Kungs nogranda pērkonā,
varenā dunoņā lika atskanēt savai balsij.
18Viņš izdeldēja tīriešu vadoņus
un visus filistiešu valdītājus;
19 1Sam 12; 28:3–19 un, pirms devās atdusēties uz mūžīgiem laikiem,
viņš apliecināja Kunga un viņa svaidītā priekšā:
“Es neesmu piesavinājies neviena mantu, pat pazoli ne,” –
un nebija neviena, kas to apsūdzētu.
20Bet, devies atdusā, viņš pravietoja
un darīja zināmu ķēniņam tā bojāeju,
pravietojot viņš lika atskanēt savai balsij no zemes,
lai darītu galu bauslības neievērošanai tautā.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
