1Tad Gorgijs ņēma piecus tūkstošus vīru un tūkstoš izlases jātnieku un ar šo karaspēku naktī cēlās,
2 zemi.
23Tad Jūda griezās atpakaļ, lai izlaupītu nometni, un tie ieguva daudz zelta un sudraba, zīda un purpura drēbes un lielu bagātību.
24.
35Kad Lisijs redzēja, ka viņa karaspēka ierinda izjūk un ka tie, kas bija kopā ar Jūdu, ieguvuši drosmi un ir gatavi cīnīties godam uz dzīvību vai nāvi, viņš devās uz Antiohiju un nolīga tur vīrus, lai ar vēl lielāku karaspēku atkal dotos uz Jūdeju.
Tempļa atjaunošana36 2Mak 1:8; 2:18; 10:1–8 Bet Jūda un viņa brāļi sacīja: “Redzi, mūsu ienaidnieki ir satriekti, dosimies augšup šķīstīt svētnīcu un to atjaunot.”
37Ps 74:2–7; Mih 3:12Tad sanāca kopā viss karaspēks un devās augšup uz Ciānas kalnu.
381Mak 1:39, 54; 2Mak 1:8; 8:33; Neh 13:4–9Tie ieraudzīja svētnīcu izpostītu, altāri apgānītu, durvis sadedzinātas, pagalmus aizaugušus kā mežu, apaugušus kā kādu kalnu, un priesteru istabas nopostītas.
39Jl 1:13–14; 2:15–17Un tie pārplēsa savas drēbes un šaustīja sevi, un gauži vaimanāja.
40Tie krita uz sava vaiga, pūta taures un sauca uz debesīm.
41Tad Jūda izrīkoja vīrus, lai viņi, kamēr svētnīca tiks šķīstīta, karotu ar tiem, kas kalna cietoksnī.
42Viņš iecēla arī dievbijīgus priesterus, kas bija dedzīgi bauslības lietās,
43un tie šķīstīja svētnīcu un aiznesa sagānītos akmeņus uz nešķīstu vietu.
44Tie apspriedās, ko darīt ar sadedzināmo upuru altāri, kas bija apgānīts,
45un tiem ienāca prātā laba doma to noārdīt, lai tas nepaliek tiem par apkaunojumu, jo cittautieši bija to padarījuši nešķīstu; tā tie noārdīja šo altāri
465Moz 18:18; Ezr 2:63; 1Mak 9:27; 14:41un noglabāja akmeņus piemērotā vietā, līdz uzrastos pravietis, kurš varētu pateikt, ko ar tiem darīt.
472Moz 20:25; Joz 8:30–31; Ezr 3:2–3Tad pēc bauslības tie ņēma neapstrādātus akmeņus un uzcēla jaunu altāri – tādu pašu, kāds bija iepriekšējais.
48Tie iekārtoja arī svētnīcu un Dieva nama iekšpusi, iesvētīja tempļa pagalmus
49un darināja jaunus svētos rīkus, tie ienesa templī gaismekli, kvēpināšanas altāri un galdu.
502Moz 25:30; 26:31–36; 30:7–8Tad tie kvēpināja uz kvēpināšanas altāra un iededza eļļas lukturīšus gaismeklī, un tie spīdēja templī.
51Tie nolika uz galda upurmaizes un uzkāra priekškarus. Tā viņi pabeidza visus darbus, ko darīja.
52Simt četrdesmit astotā gada devītā mēneša (tas bija kislēva mēnesis) divdesmit piektajā dienā tie cēlās agri no rīta
532Moz 29:38–42un pēc bauslības pienesa upuri uz jaunā sadedzināmo upuru altāra, ko tie bija uzcēluši.
54Ps 30:1Tajā pašā laikā un tajā pašā dienā, kad reiz cittautieši to bija sagānījuši, tie atjaunoja altāri, dziedādami dziesmas, spēlēdami cītaras, arfas un cimboles.
55Un visa tauta krita uz sava vaiga un pielūdza un slavēja to, kas debesīs, ka viņš bija devis visam labi izdoties.
563Moz 7:11–15; Jon 2:10Tie svinēja altāra atjaunošanu astoņas dienas, pienesa dedzināmos upurus ar prieku un upurēja pestīšanas un pateicības upurus.
571Mak 1:22Tie izgreznoja tempļa priekšpusi ar zelta vainagiem un vairogiem, atjaunoja vārtus un priesteru istabas un ierīkoja tām durvis.
58Tā tautā cēlās lielas gaviles par to, ka tika novērsts apkaunojums, ko cittautieši bija darījuši.
591Mak 7:49; 13:52; 2Mak 1:9, 18; 2:16; Jņ 10:22Tad Jūda un viņa brāļi, un visa Israēla sapulce nolēma, ka turpmāk šīs altāra atjaunošanas dienas piemiņa gadu no gada būs ar gavilēm un līksmību jāsvin astoņas dienas, sākot ar kislēva mēneša divdesmit piekto dienu.
60Tolaik tie arī uzbūvēja visapkārt Ciānas kalnam augstus nocietinājuma mūrus un varenus torņus, lai cittautieši, ja tie reiz ierastos, nevarētu tos samīt kā agrāk.
61Jūda pavēlēja arī tur izvietot karaspēku un nocietināt Bēt-Cūru, lai sargātu Ciānas kalnu un tauta būtu pasargāta pret Idūmeju.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
