1Vai! tiem,
kas netaisnus likumus pasludina,
vai! rakstvežiem,
kas apspiešanu perina,
2kas sagroza trūcīgā tiesu,
manas tautas nabagiem taisnību atrauj,
pat no atraitnes izplēš laupījumu
un bāreņus aptīra!
3Ko jūs darīsiet soda dienā –
postā, kas no tālienes nāks?
Pie kā pēc palīga bēgsiet,
kur savu godību pametīsiet?
4Ar cietumniekiem rāposiet,
kopā ar nokautajiem kritīsiet –
vēl viņa dusmas nerimsies,
vēl pacelta viņa roka!
5 Jes 14:24–27; Nah 1:1–3:19; Cef 2:13–15 Vai! – Asīrija ir mana dusmu nūja,
tiem rokā ir mana niknuma spieķis!
6Pret bezgožu tautu es sūtīju tos,
tautai, kas mani dusmo, tos uzrīdīju!
Lai laupa, kas laupāms,
lai grābj, kas grābjams,
lai samin kā mēslus uz ielas!
7Bet viņam tā nešķiet,
tā viņš nedomā savā sirdī,
jo viņam prātā ir iznīcināt
un iznīdēt ne mazumu tautu!
8Viņš saka:
“Vai mani vadoņi visi nav ķēniņi?
9Vai ne tāda pati kā Karkemīša ir Kalne,
vai tad Arpada nav kā Hamāta,
vai tad Damaska nav kā Samarija?!
10Mana roka ir ķērusi tādu dievu valstis,
kam lielāki tēli nekā Jeruzālemē un Samarijā –
11kādēļ lai nedaru Jeruzālemei un tās veidoliem,
kā es darīju Samarijai un tās dievekļiem?!”
12Kad Kungs bija beidzis visus savus darbus Ciānas kalnā un Jeruzālemē, viņš sacīja: “Es piemeklēšu lielīgās sirds augli – Asīrijas ķēniņu un viņa acu augsto lepnību!”
13Viņš saka:
“Ar savu stipro roku es darīšu,
un ar savu gudrību, jo es saprotu –
es nojaukšu tautu robežas,
tiem dārgumus nolaupīšu,
kā vērsis nobadīšu tos, kas tur mīt!
14Kā ligzdu mana roka atrada tautu bagātību,
kā vāc atstātas olas, tā es visu savācu!
Neviens ne spārnu nepakustināja,
ne muti papleta, ne iečiepstējās!”
15Vai lai cirvis dižojas cirtēja priekšā?
Vai lai zāģis lielās tam, kas to velk?
Vai tad nūja šūpo savu vēzētāju –
vai miets spēs cilāt to, kas to cēlis?!
16Tādēļ Kungs, Pulku Kungs, uzsūtīs
viņa branguļiem diloni,
viņa godībai apakšā sāks gruzdēt karsonis –
kā uguns degs!
17Tad Israēla gaisma par uguni kļūs
un tā Svētais par liesmu!
Degs un rīs viņa dzelkšņus
un viņa ērkšķus tajā dienā!
18Viņa meža un vīnadārza godību,
viņa dvēsele un viņa miesu tas piebeigs,
kā mirējs viņš izdēdēs!
19Viņam mežā tik pāris koku paliks,
pat zēns varēs tos saskaitīt!
Atlikums atgriezīsies20Tajā dienā būs tā – Israēlā atlikušie, tie no Jēkaba nama, kas izglābušies, vairs neglaudīsies pie tā, kas viņus sita, un uzticīgi glaudīsies pie Kunga, Israēla Svētā.
21Atlikums, Jēkaba atlikums, atgriezīsies pie Varoņa Dieva!
22Rm 9:27Israēl, kaut tev būtu ļaužu kā jūras smilšu – no tiem atgriezīsies tik atlikums! Gals ir lemts, taisnība pludo!
23Jo beigas ir noliktas! Kungs, Pulku Kungs, tā darīs visai zemei!
24Tādēļ tā saka Kungs, Pulku Kungs: “Mana tauta, kas Ciānā mīti! Nebaidies no Asīrijas – ar nūju tie sitīs, un viņu spieķis celsies pret tevi, kā bija Ēģiptē!
25Vēl mazliet un beigsies niknums, un manas dusmas tos nīdēs!”
26Tad Pulku Kungs ņems rīksti pret tiem, kā bija tad, kad pie Orēba klints sita Midjānu, un savu nūju pret jūru viņš cels kā Ēģiptē!
27Tajā dienā būs tā –
viņš noņems tev nastu no pleciem
un nūju no tava kakla –
pagalam būs to jūgs viņu treknuma dēļ!
28Viņš nāca uz Ajatu, gāja caur Migronu,
Mihmāsā savus vezumus atstāja!
29Viņi pārejai pārgāja, Gibā pa nakti palika –
drebēja Rāma, Saula Giba bēga!
30Brēc pilnā rīklē, Galīmas meita!
Ieklausies, Lajiša! Atbildi, Anātota!
31Madmēna aizlaidusies!
Gēbīmā mītošie glābjas!
32Jau šodien tie Nobā stāvēs,
kratīs dūres pie Ciānas meitas kalna,
pie Jeruzālemes pakalna!
33Redzi, Kungs, Pulku Kungs,
viņš briesmīgs –
apcirtīs zarus, kas augstin augsti,
tie gulēs zemē,
pauguri kļūs par ielejām!
34Meža biezokņus viņš apkapās ar dzelzi –
Lebanona krāšņums tiks nogāzts!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
