1Ķēniņa Hizkijas četrpadsmitajā gadā Asīrijas ķēniņš Sanherībs cēlās pret visām nocietinātajām Jūdas pilsētām un sagrāba tās.
2Tad Asīrijas ķēniņš pie ķēniņa Hizkijas sūtīja lielu karaspēku no Lāhīšas uz Jeruzālemi kopā ar savu virsnieku vadoni, lai tas nostājas ceļā uz augšējo dīķi, kur iet taka uz Velētāju tīrumu.
3Tam pretī iznāca Eljākīms, Hilkijas dēls, kas bija nama pārvaldnieks, un rakstvedis Šebna, un Joāhs, Āsāfa dēls, kas bija lietvedis.
4Un virsnieku vadonis tiem teica: “Tā runājiet ar Hizkiju: tā saka lielais ķēniņš, Asīrijas ķēniņš: kas tev par paļāvību! Uz ko tu paļaujies?
5Es saku: tavs karošanas padoms un spēks ir tikai vārdi tev uz lūpām! Uz ko tu tagad paļaujies, ka dumpo pret mani?!
6Ech 29:6, 7Redzi, tu paļaujies uz Ēģipti, uz aizlauztu niedres spieķi – kas uz tā atbalstās, tam tas izduras cauri plaukstai! – tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, pret visiem, kas uz viņu paļaujas.
7Bet, ja tu man saki: mēs paļaujamies uz Kungu, mūsu Dievu! – vai tad ne viņš ir tas, kura augstienes un altārus Hizkija novāca, sacīdams Jūdai un Jeruzālemei: jums jāzemojas tikai vienā altārī! –
8Tad nu salīgstiet ar manu kungu, Asīrijas ķēniņu, un es jums došu divus tūkstošus zirgu – vai jums ir gana jātnieku, ko uz tiem sēdināt?!
9Kā tad tu taisies stāties pretī kaut vienam no mana kunga mazākajiem virsniekiem! – bet tu paļaujies uz Ēģiptes zirgiem un kararatiem!
10Un tagad – vai tad bez Kunga ziņas es esmu nācis pret šo zemi, lai to nopostītu! Kungs man teica: ej uz to zemi un noposti to!”
11Tad Eljākīms, Šebna un Joāhs teica virsnieku vadonim: “Runā jel ar saviem kalpiem aramiešu valodā, jo mēs to saprotam, – nerunā ar mums jūdu valodā, ka nedzird tie ļaudis, kas ir uz mūra!”
12Un virsnieku vadonis teica: “Vai mans kungs mani sūtījis sacīt šos vārdus tavam kungam un tev? Vai ne pie tiem vīriem, kas sēž uz mūra un kam kopā ar jums būs jāēd pašu mēsli un jādzer pašu mīzali?”
13Tad virsnieku vadonis nostājās un skaļā balsī sauca jūdu valodā: “Klausieties lielā Asīrijas ķēniņa vārdus!
14Tā saka ķēniņš: lai Hizkija jūs nepieviļ, jo viņš nevar jūs glābt!
15Lai Hizkija jūs nedrošina ar Kungu, sacīdams: Kungs mūs noteikti izglābs, šī pilsēta netiks atdota Asīrijas ķēniņam!
16Neklausieties uz Hizkiju, jo tā saka Asīrijas ķēniņš: noslēdziet ar mani līgumu un nāciet pie manis, tad jūs pārtiksiet katrs no sava vīna un katrs no sava vīģes koka un jūs dzersiet katrs no savas akas,
17līdz es nākšu un ņemšu jūs sev līdzi uz zemi, kas ir tāda pati kā jūsu zeme, tā ir zeme, kur ir labība un jaunvīns, kur maize un vīnadārzi!
18Lai Hizkija jūs neviļ, sacīdams: Kungs mūs glābs! Vai kāds no citu tautu dieviem ir glābis savu zemi no Asīrijas ķēniņa rokas?!
19Kur ir Hamātas un Arpadas dievi? Kur ir Sefarvaimas dievi? Vai tie izglāba Samariju no manas rokas?
20Kurš no visiem šo zemju dieviem ir izglābis savu zemi no manas rokas – tad kādēļ lai Kungs no manis glābtu Jeruzālemi!?”
21Tie klusēja un nebilda ne vārda, jo ķēniņa pavēle bija šāda: “Neatbildiet viņam!”
22Tad Eljākīms, Hilkijas dēls, kas pārvaldīja namu, un rakstvedis Šebna, un lietvedis Joāhs, Āsāfa dēls, atgriezās pie Hizkijas, saplēsa savas drānas un pastāstīja viņam virsnieku vadoņa sacīto.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
