1Gudrība uzcēla savu namu,
uzcirta tam septiņus stabus,
2kāva lopus, jauca vīnu,
tad uzklāja mielasta galdu
3un izsūtīja kalpones; nu viņa sauc
no augšpilsētas augstumiem:
4kas vientiesis, lai nāk šurp! –
Bezprāšiem viņa saka:
5nāciet, ēdiet manas maizes,
padzerieties vīna, ko es jaucu!
6Pametiet vientiesību – tad būsiet dzīvi!
Staigājiet saprašanas ceļu!
Gudrības padomi7Kas bezkauņu rāj, tas dabū negodu,
kas ļaundari pamāca, tam – paļas.
8Nemāci bezkauņu, jo tas nīdīs tevi,
pamāci taisno, un tas mīlēs tevi.
9Dod gudrajam – būs vēl gudrāks,
māci taisno – tas pieņemsies zināšanā.
10 Īj 28:28; Ps 111:10; Sak 1:7 Gudrības sākums ir bijāt Kungu,
un zināt Svēto ir saprašana.
11Manī tiks vairotas tavas dienas
un pielikti tev mūža gadi.
12Ja tu gudrs – tu gudrs pats sev,
ja tu pulgo, vien tev to nest.
Muļķības ielūgums un padomi13Muļķība – ķildīga sieva,
vientiese, kurai nerūp nenieka,
14tā sēž pie sava nama sliekšņa,
augšpilsētā nosēžas krēslā,
15sauc tiem, kas garām iet,
kas steidzas savos ceļos:
16kas vientiesis, lai nāk šurp! –
Bezprāšiem viņa saka:
17zagts ūdens – cik salds,
un slepena maize ir tīkama!
18Un tas nezina, ka viņas viesi
ir ēnas šeola ielejās.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
