Cefanjas 2 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals

Vēstījums par Israēla naidniekiem

1Sanāciet, sanāciet, nekauņu tauta!

2Pirms jauns likums pieņemts –

kā pelavas aizritējusi diena! –

pirms nav pār jums nākusi

Kunga dusmu kvēle,

pirms nav pār jums nākusi

Kunga dusmu diena! –

3meklējiet Kungu,

visi zemes zemie, kas viņa tiesas turat,

meklējiet taisnību, meklējiet pazemību –

varbūt tad tiksiet paslēpti Kunga dusmu dienā!

Filistiešiem

4 Jes 14:29–31; Jer 47:1–7; Ech 25:15–17; Jl 3:4–4:3; Am 1:6–8; Zah 9:5–7 Jo Gaza paliks par postažu

un Aškelona par izpostījumu,

ap dienvidu visus padzīs no Ašdodas

un Ekronu nolīdzinās ar zemi!

5Vai! piekrastes iemītniekiem,

krētiešu ļaudīm,

nu Kunga vārds nāk pār jums,

tu, Kanaāna, un filistiešu zeme!

Es tevi izdeldēšu, ka neviens tur vairs nemitīs!

6Jūras piekrastē paliks tikai pļavas,

ganu būdas un avju aploki!

7Jūras piekraste piederēs

Jūdas nama atlikušajiem,

tie varēs tur ganīt,

vakarā tie noguls Aškelonas namos,

kad viņus būs piemeklējis Kungs, viņu Dievs,

un atvedis atpakaļ viņu gūstekņus!

Moābiešiem un amoniešiem

8 Jes 15:1–16:14; 25:10–12; Jer 48:1–47; 49:1–6; Ech 21:28–32; 25:1–7, 8–11; Am 1:13–15 “Es dzirdēju Moāba paļas

un Amona dēlu nievas,

kā tie paļāja manu tautu,

varen lielījās savās robežās!

9 1Moz 19:24 Tādēļ –

kā es dzīvs!” –

saka Pulku Kungs, Israēla Dievs,

“Moābs kā Sodoma kļūs

un Amona dēli kā Gomora –

tik vanagzirņu lauki un sālsbedres,

mūžīgs izpostījums –

kas no manas tautas būs palikuši,

tie laupīs viņus,

kas manā tautā būs atlikuši,

tie dabūs viņus!”

10Tā tiem būs par viņu lepnību, ka tie paļāja un lielījās pret Pulku Kunga tautu!

11Kungs būs briesmīgs pret tiem, viņš pazudinās visus zemes dievekļus, un visās vietās viņam zemosies visas cittautu salas!

Etiopiešiem un asīriešiem

12 Jes 18:1–7 “Pat jūs, kūšieši!

Jūs visus kaus mans zobens!”

13 Jes 10:5–34; 14:24–27; Nah 1:1–3:19 Viņš izstieps savu roku pret ziemeļiem

un izdeldēs Asīriju,

padarīs Ninivi par izpostījumu un izkaltušu zemi!

14Tad tur gulšņās ganāmpulki,

visādi zvēri, maitasputni un dzeloņcūkas

tās velvēs nakšņos,

ūpji kliegs logu ailās,

kraukļi tupēs uz sliekšņiem,

jo ciedri būs noplēsti nost!

15Šī ir līksmā pilsēta,

kas bez bēdām dzīvoja,

kas savā prātā domāja:

tik es un nevienas citas! –

Kā tad! – par postažu kļuvusi,

par lopu ganīklām,

ikviens, kam gadās iet cauri,

tik pasvilpj un pamet ar roku!