1Kad tie, kas bija teltīs, izdzirdēja, kas noticis, viņi pārbijās.
2Bailes un drebuļi sagrāba viņus, un nebija neviena, kas palika uz vietas, bet, cits citu neredzēdami, tie pa galvu, pa kaklu metās bēgt pa līdzenuma visiem ceļiem prom no kalnienes.
3Arī tie, kas bija izvietoti kalnienē apkārt Betulijai, metās bēgt. Tad visi israēlieši, ikviens viņu karotājs, metās ārā viņiem virsū,
4un Ozija nosūtīja ziņnešus uz Betomestaimu un Bebaju, un Hobaju, un Kolu, un uz visām vietām Israēlā par to, kas piepildījies, un aicināja visus uzbrukt ienaidniekam, lai to padzītu.
5Kad israēlieši to dzirdēja, visi kā viens uzbruka viņiem un kāva viņus līdz pat Hobai, tāpat arī tie, kas ieradās no Jeruzālemes un no visas kalnienes, kad viņiem paziņoja par notikumiem viņu ienaidnieka kara nometnē, un, uzbrūkot no sāniem no Galadas un no Galilejas, sakāva tos, līdz nonāca pie Damaskas un tās apkārtnē.
6Arī pārējie Betulijas iedzīvotāji uzklupa asīriešu kara nometnei un izpostīja to, un iedzīvojās pamatīgās bagātībās.
7Israēlieši, atgriezušies no kaušanas, saņēma pāri palikušo, un arī ļaudis no ciemiem un arī ganu apmetnēm kalnienē un līdzenumā sagrāba milzīgu laupījumu, jo mantu bija neiedomājami daudz.
Vecajie un tauta daudzina Judīti par uzvaru8Augstais priesteris Joakims un israēliešu vecajo sapulce, kas mitinājās Jeruzālemē, nāca skatīt visus labumus, ko Kungs bija darījis Israēlam, un lai ieraudzītu Judīti un viņu sveicinātu.
9Kad viņi pie tās iegāja, tie visi viņu vienprātībā slavēja un tai sacīja: “Tu esi Jeruzālemes augstums, tu esi Israēla diženums, tu esi mūsu tautas varenais daudzinājums.
10Viena pati tu visu to esi izdarījusi, viena esi atgriezusi Israēlam visus labumus, un Dievs par to priecājas; lai Kungs, Visuvaldītājs, tevi svētī uz mūžīgiem laikiem.” Visa tauta piebalsoja: “Lai tā notiek!”
11Un tauta turpināja laupīt asīriešu nometni trīsdesmit dienas un atdeva Judītei Holoferna telti un visus viņa dārgumus un zviļņus, un mazgājamos traukus, un visus viņa rīkus, un viņa, visu to paņēmusi, uzkrāva savam mūlim un jūdza ratus, un sakrāva vezumos.
122Moz 15:20; 1Sam 18:6; 2Mak 9:7Visas Israēla sievas saskrēja viņu uzlūkot un viņu slavēja, un izveidoja ap viņu dejotāju pulku, un viņa ņēma rokās ar efejām apvītus vīnakoka zarus un deva tos sievām,
13un viņas izrotājās ar olīvkoka zariem – viņa pati un pārējās; un viņa gāja tautai pa priekšu ar visām sievām, kas dejoja un līksmojās, un tām sekoja Israēla vīri kaujas bruņojumā, rotājušies vainagiem un skanīgās balsīs līksmi dziedādami.
14Judīte visa Israēla priekšā sāka dziedāt pateicības dziesmu, un visa tauta dziedāja viņai līdzi.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
