1Pateicieties Kungam, piesauciet viņa vārdu,
pavēstiet tautām viņa darbus,
2dziediet viņam, spēlējiet viņa slavai,
izstāstiet visus viņa brīnumus!
3Lepojieties ar viņa svēto vārdu!
Lai priecājas sirdis tiem, kas meklē Kungu!
4Alkstiet Kunga un viņa spēka,
viņa klātieni meklējiet vienmēr!
5Atcerieties brīnumus, ko viņš darījis,
viņa zīmes, tiesas, ko viņš spriedis,
6jūs, viņa kalpa Ābrahāma dzimums,
Jēkaba dēli, viņa izredzētie!
7Viņš ir Kungs, mūsu Dievs, viņš tiesā visu zemi!
8Viņš mūžam atcerēsies derību, ko slēdzis,
vārdu, ko devis, – uz tūkstoš audzēm! –
9 1Moz 12:7; 17:8; 26:3 ko viņš noslēdzis ar Ābrahāmu,
ko viņš Īzakam apzvērējis,
10 1Moz 28:13 ko viņš cēlis Jēkabam par likumu,
par mūžīgu derību Israēlam,
11teikdams: tev es došu Kanaāna zemi,
jums tā būs mantojuma daļa!
12Kad viņu vēl bija maz,
tik piemājotāji tanī zemē,
13kad tie staigāja no vienas tautas pie otras,
no vienas valsts atkal citos ļaudīs,
14 1Moz 20:3–7 tad nevienam viņš tos neļāva apspiest
un aprāja ķēniņus viņu dēļ:
15neaiztieciet manus svaidītos
un maniem praviešiem nedariet ļauna! –
16 1Moz 41:53–57 Kad viņš tai zemei uzsūtīja badu
un salauza ik labības stiebru,
17 1Moz 37:28; 45:5 viņš sūtīja kādu vīru viņiem pa priekšu –
Jāzepu, kuru pārdeva verdzībā.
18 1Moz 39:20–40:23 Viņa kājas iekala važās,
dzelzi aplika viņam ap kaklu,
19līdz piepildījās, ko viņš bija teicis, –
ko Kungs bija teicis, tas attaisnoja viņu!
20 1Moz 41:14 Ķēniņš sūtīja viņu atbrīvot,
tautu valdnieks atlaida viņu,
21 1Moz 41:39–41 lika savam namam par kungu,
visai savai mantai par valdītāju –
22lai rīko augstmaņus, kā tīk,
un vecajos gudrībā māca.
23 1Moz 46:6; 47:11 Tad Israēls nāca uz Ēģipti
un Jēkabs piemita Hāma zemē.
24 2Moz 1:7–14 Viņš savu tautu darīja tik auglīgu,
ka to tapa vairāk par viņu naidniekiem –
25tiem viņš sagrozīja sirdis, lai nīst viņa tautu,
lai vērpj viltu pret viņa kalpiem.
26 2Moz 3:1–4:17 Viņš sūtīja Mozu, savu kalpu,
un Āronu, kuru viņš izredzējis,
27lai sludina viņa zīmes starp tiem
un brīnumus Hāma zemē.
28 2Moz 10:21–23 Viņš sūtīja tumsu, lai paliek tumšs, –
vai tie nesacēlās pret viņa vārdu?!
29 2Moz 7:17–21 Viņš tiem pārvērta ūdeņus asinīs un nonāvēja zivis.
30 2Moz 8:1–6 Mudžēja vardes to zemē – viņu ķēniņu iekštelpās!
31 2Moz 8:16–17, 20–24 Viņš teica, un nāca mušas un knišļi visās robežās.
32 2Moz 9:22–25 Viņš deva tiem lietus vietā krusu,
uguns liesmas viņu zemē,
33un sita to vīnakokus un vīģes kokus,
un aplauza kokus to robežās,
34 2Moz 10:12–15 viņš teica, un nāca siseņi un kāpuri bez skaita,
35apēda visu zāli to zemē un apēda viņu zemes augļus.
36 2Moz 12:29 Viņš sita visus pirmdzimtos to zemē –
pirmo no it visa, ko viņu spēks bija devis.
37 2Moz 12:33–36 Bet savai tautai viņš ļāva aiziet ar sudrabu un zeltu –
neviena tizla viņa ciltīs!
38Priecājās Ēģipte, viņiem aizejot,
jo bailes no viņiem tai bija uzkritušas!
39 2Moz 13:21–22 Viņš izpleta mākoni par apsegu
un uguni gaismai naktī.
40 2Moz 16:2–15 Tie lūdza, un viņš sūtīja paipalas
un debesu maizi tiem deva līdz sātam.
41 2Moz 17:1–7; 4Moz 20:2–13 Viņš atvēra klinti – un šļācās ūdens,
plūda izkaltušā zemē kā upe.
42Viņš neaizmirsa savu svēto solījumu
savam kalpam Ābrahāmam,
43un līksmu viņš veda savu tautu,
un gavilēja viņa izredzētie,
44 Joz 11:16–23 viņš tiem atdeva tautu zemes,
un tie iemantoja cilšu pūliņus,
45ka turētu viņa likumus
un viņa bauslību ņemtu vērā.
Slavējiet Kungu!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
