1Šāds iebildums ir vienkārši smieklīgs, jo skaidri redzams, ka prāts valda nevis pār paša kaislībām, bet pār ķermeniskajām.
2Iekāri, kas ir mūsos, neviens nespēj izraut ar saknēm, bet prāts var nepieļaut kļūt par tās vergu.
3Neviens nevar no jūsu dvēseles izraut dusmas, bet ir iespējams, ka dusmās prāts nāk palīgā.
4Negantību, kas ir mūsos, neviens nespēj izraut, bet prāts var būt sabiedrotais, lai mēs nesaliektos zem tās.
5Prāts nav tas, kurš izrauj kaislības ar visām saknēm, bet ir cīnītājs pret tām.
6 2Sam 23:13–17; 1L 11:15–19 Skaidrāk to pamatot var ar stāstu par ķēniņa Dāvida slāpēm.
7Kad Dāvids visu dienu bija uzbrucis svešiniekiem un kopā ar saviem karavīriem daudzus no tiem nogalinājis,
8iestājoties vakaram, viņš, galīgi pārguris un sviedrus liedams, atnāca uz ķēniņa telti; ap to nometnē bija apmeties viss mūsu senču karaspēks.
9Visi pārējie bija devušies uz vakariņu maltīti,
10bet ķēniņš cieta stipras slāpes. Lai gan bija bezgala daudz avotu, viņš nespēja ar tiem remdēt savas slāpes.
11Viņu degoši mocīja kaut kāda neizskaidrojama iekāre pēc ūdens, kas bija ienaidnieku pusē.
12Kad viņa kaujas sargi izrādīja sašutumu par tādu iekāri, divi jauni braši karavīri, juzdami bijību pret ķēniņa iekāri, ietērpās pilnā bruņojumā un, paņēmuši krūku, pārrāpās pāri ienaidnieku grāvim.
13Palikuši nemanīti vārtu torņu sargiem, viņi izgāja cauri visai ienaidnieku nometnei, meklējot avotu.
14Sameklējuši viņi bezbailīgi pasmēla no tā ūdeni un atnesa ķēniņam.
15Lai gan ķēniņš dega slāpēs, viņš ar prātu apsvēra, ka tas viņa dvēselei ir ārkārtīgi bīstami – baudīt dzērienu, kas ir līdzvērtīgs asinīm.
16Tādēļ, iekārei pretim nostādījis prāta apsvērumus, viņš šo dzērienu izlēja kā ziedojumu Dievam.
17Jo prāts ar savaldību ir spējīgs uzvarēt kaislību radītās nepieciešamības un apdzēst dzelkšņaini svelošās liesmas.
18Prāts spēj pieveikt ķermeņa sāpes arī tad, ja tās ir pārmērīgas, un ar savu krietnumu spēj noniecināt visas kaislību varas.
Atentāts pret tempļa dārgumu krātuvi19 2Mak 3:1–40 Tagad pienācis īstais brīdis pievērsties izklāstam par savaldīgu prātu.
20Bija laiks, kad, labiem likumiem klausīdami, mūsu tēvi dzīvoja dziļā mierā un labklājībā, arī Āzijas ķēniņš Seleiks Nikanors deva viņiem naudu tempļa kalpošanai un atzina arī viņu dzīves veidu.
21Tomēr daži, būdami nemierā ar valdošo vienprātību, daudzos un dažādos veidos radīja nelaimes un postu.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
