4 Maccabees 7 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals

1Gluži kā lielisks kuģa stūrmanis mūsu tēva Elāzāra prāts vadīja dievbijības kuģi pa ciešanu jūru.

2Lai gan tas tika šaustīts tirāna draudu vētrās un iemests mocību bangās,

3tas nevienu brīdi nepagrieza stūri prom no dievbijības, līdz beidzot iepeldēja nemirstīgās uzvaras ostā.

4Neviena pilsēta, kas aplenkta ar daudzām un dažādām kara mašīnām, nav tā turējusies pretī kā šis šķīstais vīrs. Lai gan viņa svētā dzīvība mocībās un spīdzināšanā tika sadedzināta, viņš uzveica aplencējus, pateicoties aizstāvim un sargam – dievbijīgam prātam.

5Izvirzījis priekšā savu domas spēku gluži kā klinšainu zemesragu, kas iestiepjas tālu jūrā, tēvs Elāzārs sašķaidīja ciešanu bangas, kas trakumā triecās pret viņu.

6Ak, priesteri, tu, kas esi priesterības cienīgs, tu neapgānīji savus svētos zobus un neļāvi dievbijībai un šķīstībai piekāpties vēdera priekšā, uzņemot nešķīstu barību!

7Tu esi pilnīgā saskaņā ar bauslību un esi dievišķas dzīves filozofs!

8Tādiem vajag būt tiem, kas bauslību uztur, – ar savām pašu asinīm un pašu sviedriem to aizstāvēt līdz pat nāvei ciešanās.

9Tu, tēvs, ar savu izturību esi pacēlies slavā un esi nostiprinājis mūsu paļāvību bauslībai, tu neatmeti dievbijību, bet to cienīgi pagodināji un darbos apliecināji savas dievišķās filozofijas vārdus.

10Sirmgalvi Elāzār, tu esi stiprāks par mocībām un izturīgāks par uguni un esi visvarens valdnieks pār kaislībām.

11Gluži kā tēvs Ārons, kas, bruņojies ar lāpu, izskrēja cauri ļaužu pūlim un pieveica ugunīgo eņģeli,

12tā Ārona dēls Elāzārs, ugunī degdams, neatkāpās no sava prāta.

13Visapbrīnojamākais ir tas, ka, būdams sirmgalvis ar nespēcīgu ķermeni, vāju miesas spēku un ļenganām dzīslām,

14viņš, sava prāta vadīts, bija garā jauns, un ar tādu kā Īzaka prātu viņš padarīja nespēcīgu daudzgalvaino mocību briesmoni.

15Ak, tavs svētlaimīgais vecums un cienīgais sirmums un bauslībā vadītā dzīve, ko aizzīmogoja nepārsūdzamais nāves zīmogs!

16Ja jau sirmgalvis godbijības dēļ ir spējis nicināt mocības līdz pat nāvei, tad ir neapstrīdami, ka virsvadonis pār jūtām ir dievbijīgs prāts.

17Varbūt daži teiks: “Ne visi spēj valdīt pār jūtām, tādēļ ka ne visu prāts ir spējīgs saprātīgi spriest.”

18Bet pieveikt miesas ciešanas spēj vienīgi tie, kas no visas sirds domā par dievbijību,

19Mk 12:26; Lk 20:38; Rm 6:10; Gal 2:19ticēdami gluži kā mūsu patriarhi Ābrahāms, Īzaks un Jēkabs, ka viņi nemirst Dievam, bet dzīvo Dievam.

20Tādēļ šeit nav pretrunu, ja daži izrādās tādi, kas prāta vājuma dēļ nonāk kaislību varā.

21Vai tāds, kurš kā filozofs vadās pēc filozofijas pamatlikumiem un ticībā paļaujas uz Dievu, un –

22zina, ka panest ciešanas krietnības dēļ ir svētlaimība, – vai tad tāds nepieveiks visas kaislības ar savu dievbijīgo prātu?

23Jo tikai gudrais un drosmīgais ir kungs pār kaislībām.