1Šīs ir tautas, kuras Kungs atstāja, lai ar tām pārbaudītu Israēlu – tos, kas nebija piedzīvojuši visus kanaāniešu karus,
2tikai tāpēc, lai liktu Israēla dēlu paaudzēm zināt un mācīties karot – tiem, kas agrāk to nebija piedzīvojuši.
3Tie bija pieci filistiešu augstmaņi, visi kanaānieši, sidonieši un hivieši, kas mīt Lebanona kalnos no Baal-Hermona kalna līdz Hamātai.
4Tie tur bija, lai Israēls tiktu pārbaudīts – lai būtu redzams, vai tas paklausa Kunga baušļiem, kurus viņš pavēlējis viņu tēviem caur Mozu.
5Israēla dēli mita starp kanaāniešiem, hetiešiem, amoriešiem, periziešiem, hiviešiem un jebūsiešiem.
6Tie ņēma viņu meitas sev par sievām un savas meitas deva viņu dēliem, un kalpoja viņu dieviem.
Otniēls7Tā Israēla dēli darīja to, kas ļauns Kunga acīs. Viņi aizmirsa Kungu, savu Dievu, un kalpoja baāliem un ašērām.
8Tad Kunga dusmas iedegās pret Israēlu, un viņš tos pārdeva Divupes Arāma ķēniņam Kūšan-Rišataimam, un Israēla dēli kalpoja Kūšan-Rišataimam astoņus gadus.
9Israēla dēli brēca uz Kungu, un Kungs lika celties Israēla dēlu glābējam, kas tos izpestīja, – Otniēlam, Kenaza dēlam, kurš bija Kāleba jaunākais brālis.
10Kunga Gars bija ar viņu, un viņš tiesāja Israēlu. Viņš izgāja karā, un Kungs nodeva Arāma ķēniņu Kūšan-Rišataimu viņa rokā, un viņš valdīja pār Kūšan-Rišataimu.
11Tad zemē bija miers četrdesmit gadus, līdz Otniēls, Kenaza dēls, nomira.
Ēhūds12Israēla dēli turpināja darīt to, kas ļauns Kunga acīs, un Kungs deva varu pār israēliešiem Moāba ķēniņam Eglonam, jo tie bija darījuši to, kas ļauns Kunga acīs.
13Eglons sapulcināja pie sevis amoniešus un amālēkiešus, gāja un sakāva Israēlu un ņēma sev Palmu pilsētu.
14Israēla dēli vergoja Moāba ķēniņam Eglonam astoņpadsmit gadus.
15Tad Israēla dēli brēca uz Kungu, un Kungs lika celties viņu glābējam – benjāminietim Ēhūdam, Gēras dēlam. Viņš bija kreilis. Israēla dēli sūtīja ar viņu dāvanas Moāba ķēniņam Eglonam.
16Ēhūds izgatavoja sev olekti garu abpusgriezīgu zobenu un apjoza to zem virsdrēbēm uz labā gurna.
17Viņš pienesa dāvanu Moāba ķēniņam Eglonam, bet Eglons bija ļoti resns vīrs.
18Kad dāvana bija pienesta, viņš aizsūtīja projām ļaudis, kas bija nesuši dāvanu,
19bet pats nāca atpakaļ no akmens tēliem, kas pie Gilgālas, un sacīja: “Ķēniņ, man tev ir slepena ziņa!” Tas iesaucās: “Kuš!” – un visi, kas bija pie viņa, izgāja.
20Tad Ēhūds pienāca viņam klāt – viņš sēdēja savā atsevišķajā vēsajā jumtistabā – un teica: “Man priekš tevis ir Dieva vārds!” – un Eglons piecēlās no sava sēdekļa.
21Bet Ēhūds tvēra ar kreiso roku, izrāva zobenu, kas tam bija virs labā gurna, un iedūra to viņam vēderā,
22ka arī spals iegāja līdz ar asmeni, un tauki sakļāvās pār asmeni, jo viņš neizvilka zobenu no Eglona vēdera, un mēsli iztecēja no viņa.
23Tad Ēhūds izgāja lievenī, aizvēra jumtistabas durvis un aizslēdza tās.
24Kad viņš bija aizgājis, nāca Eglona kalpi un skatījās – lūk, jumtistabas durvis aizslēgtas! Un tie sprieda: “Droši vien viņš atvieglojas vēsajā kambarī.”
25Tā tie gaidīja, līdz apkaunējās, bet, kad neviens tā arī neatvēra jumtistabas durvis, viņi ņēma atslēgu un tās atvēra. Un redzi, viņu kungs gulēja zemē beigts!
26Bet Ēhūds aizbēga, kamēr tie vilcinājās. Viņš jau bija pagājis garām akmens tēliem un aizbēdzis uz Seīru.
27Tur nonācis, viņš pūta ragu Efraima kalnos, un Israēla dēli kopā ar viņu devās lejā no kalniem un viņš to priekšgalā.
28Viņš tiem sacīja: “Sekojiet man, jo Kungs jums ir nodevis jūsu ienaidniekus moābiešus!” Viņi tam sekoja un ieņēma Jardānas braslus uz Moāba pusi, un nevienam neļāva celties pāri.
29Toreiz viņi sakāva visus moābiešus – ap desmit tūkstošus vīru, visus spēcīgus un stiprus, neviens pats neizbēga!
30Todien Israēls pazemoja Moābu. Tad zemei bija miers astoņdesmit gadus.
Šamgars31Un pēc viņa nāca Šamgars, Anāta dēls. Viņš sakāva filistiešus – seši simti vīru – ar vēršu dzenamo! Arī viņš izglāba Israēlu.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
