1 .
3Viņus tu apgādāji ar gluži ko citu:
ar liesmojošu uguns stabu – vadoni nezināmajā ceļā,
ar tiesību ievērotājas svešatnes saudzīgo sauli.
4 .
7Taisnīgo glābiņš, naidnieku bojāeja – gan vienu, gan otru gaidīja tava tauta;
8ar ko tu pretiniekus sodīji,
ar to mūs aicinādams godā cēli.
9Slepus svētie bērni ziedoja upurī labo
un, ieskandējuši svētās tēvu slavas dziesmas,
vienprātīgi apņēmās sekot dievišķības likumam –
vienlīdz dalīties kā labajā, tā briesmās.
10Iepretī skanēja naidnieku nevienbalsīgais kliedziens,
atplūda par bērniem sērojošo žēlabainās vaimanas;
11ar vienu mēru tika pārmācīts gan vergs, gan saimnieks,
ko cieta vienkāršs cilvēks, cieta valdnieks.
12Vienā un tai pašā nāvē mirušo visiem bija bez skaita;
lai apbedītu, nepietika dzīvo,
jo vienā mirklī iznīka to visvērtīgākā paaudze.
13 veica,
bet gan, pieminot ar tēviem slēgto derību un zvērestus,
viņš pakļāva sodītāju.
23Kad jau kaudzēm cits pār citu bija sakrituši mirušie,
viņš, vidū nostājies, triecienu atvairīja,
pušu cirta ceļu pie dzīvajiem.
24 2Moz 28; Sīr 45:8–12 Uz viņa ietērpa, kas sniedzās līdz pat kāju pēdām, – visa pasaule,
un tēvu godība – uz četrās rindās izkārtotā
dārgakmeņu kaluma,
uz diadēmas galvā – tavs diženums.
25Tā visa priekšā atkāpās un bijās izdeldētājs.
Tiem bija diezgan dusmas
vienreiz piedzīvot.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.