1 Maccabees 6 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals

Antioha IV nāve. Antiohu V ieceļ par ķēniņu

1 turpat nomira.

17

29Viņam pievienojās arī algotņi no citām valstīm un jūras salām,

30viņa karaspēkā bija simt tūkstoši kājnieku, divdesmit tūkstoši jātnieku un trīsdesmit divi ziloņi, kas bija mācīti karam.

31Pēc tam viņš gāja caur Idūmeju un izvietojās pie Bēt-Cūras un izgatavoja dažādas kara ierīces un karoja daudzas dienas, bet pilsētas aizstāvji pretuzbrukumā sadedzināja tās ar uguni un varonīgi cīnījās.

32Tad Jūda pameta cietokšņa aplenkšanu un izvietojās Bēt-Zaharijā, iepretim ķēniņa karaspēkam.

33Arī ķēniņš cēlās rīta agrumā un strauji vadīja karaspēku pa Bēt-Zaharijas ceļu; tur karaspēks sagatavojās kaujai un sāka pūst taures.

34Tie rādīja ziloņiem sarkano vīnogu un zīdkoku sulu, lai tos sakūdītu uz cīņu.

35Tad viņi sadalīja dzīvniekus pa karaspēka nodaļām – tiem katram bija klāt tūkstoš vīru, tērpti bruņukreklos, un galvās tiem bija vara bruņucepures, un pie katra dzīvnieka bija norīkoti arī pieci simti izlases jātnieku;

36tie ik brīdi bija tur, kur bija dzīvnieks, un, ja tie kaut kur gāja, tie gāja ar to kopā un no tā neatstājās.

37Un vēl uz katra ziloņa bija pa stipram apjumtam koka tornim, kas bija piestiprināts pie tā ar īpašām ierīcēm, un katrā tornī četri vīri, kas uz tā cīnījās, un ziloņa dzinējs indietis.

38Pārējos jātniekus izvietoja pa malām karaspēka abās pusēs, lai tie padotu ziņu un stiprinātu ierindas spārnus.

39Kad saule apspīdēja zelta un vara vairogus, no tiem iezaigojās kalni un mirdzēja kā ugunīgi lukturi.

40Viena daļa ķēniņa karaspēka pārklāja kalnu augstienes, bet citi ielejas; tie tuvojās stingrā un noteiktā ierindā.

41Un visi, kas dzirdēja lielā pulka balsis un soļu dunu, izbijās, jo šis karaspēks bija ļoti liels un varens.

42Bet Jūda gāja ar savu karaspēku uzbrukumā, un seši simti vīru no ķēniņa karaspēka krita.

431Mak 2:5Kad Elāzārs, Avarāna dēls, ieraudzīja, ka viens no ziloņiem ir klāts ar ķēnišķām bruņām un bija lielāks par visiem pārējiem dzīvniekiem, viņš iedomājās, ka uz tā ir ķēniņš,

44un viņš atdeva savu dzīvību, lai glābtu savu tautu un iemantotu savam vārdam mūžīgu slavu,

45viņš drosmīgi lauzās cauri ienaidnieku ierindai, nonāvēdams pa labi un pa kreisi, un tie pašķīrās viņa priekšā.

46Tad viņš paskrēja zem ziloņa un iedūra tam vēderā, un to nogalināja, tas nokrita pie zemes pār viņu, un tā viņš tur nomira.

47Bet, redzēdami ķēniņa ļaužu spēku un viņa karaspēka cīņas sparu, israēlieši izvairījās no tiem.

48 2Mak 13:18–26 Ķēniņa karaspēks devās pret viņiem augšup uz Jeruzālemi, un ķēniņš izvietoja karaspēku Jūdejā un Ciānas kalnā.

492Moz 23:10–11; 3Moz 25:2–7Viņš arī noslēdza mieru ar tiem, kas bija Bēt-Cūrā, un tie pameta pilsētu, tādēļ ka viņiem tur nebija pārtikas, lai varētu pilsētā nocietināties, jo zemei bija sabata gads.

50Bet ķēniņš ieņēma Bēt-Cūru un norīkoja sargus, lai tie to sargātu.

51Viņš sūtīja karaspēku pret svētnīcu daudzas dienas un izvietoja pie tās aplenkuma torņus, kā arī uguns, akmeņu, bultu un citas metamās ierīces;

52tad arī jūdi uzcēla metamās ierīces pret viņiem un cīnījās daudzas dienas.

531Mak 5:23, 53Bet tiem noliktavās vairs nepalika nekā, ko ēst, jo bija septītais gads, turklāt tie, kas no cittautiešiem bija paglābušies Jūdejā, bija apēduši atlikušos krājumus.

54Tā tikai nedaudzi vīri palika svētnīcā, jo bads tos bija pievārējis, un tie izklīda katrs uz savu pusi.

55Bet tad Lisijs padzirdēja, ka Filips, kuru ķēniņš Antiohs, vēl dzīvs būdams, bija iecēlis par sava dēla Antioha audzinātāju, lai tas audzinātu viņu par valdnieku,

561Mak 3:37ir atgriezies no Persijas un Mīdijas un ka karaspēks, kas bija izgājis kopā ar ķēniņu, ir kopā ar to, un ka tas grib pārņemt savā ziņā valsts lietas.

572Mak 11:13–15, 22–26Tādēļ viņš steigšus deva pavēli doties projām un sacīja ķēniņam, karaspēka vadītājiem un pārējiem vīriem: “Mēs ar katru dienu kļūstam vājāki, mums ir maz barības, un vieta, kuru mēs aplencām, ir stipra, turklāt mums jārūpējas arī par valsts lietām.

58Tādēļ tagad labāk sniegsim roku šiem cilvēkiem un slēgsim mieru ar viņiem un ar visu viņu tautu,

59un ļausim viņiem dzīvot pēc viņu likumiem, kā tie dzīvojuši iepriekš, to dēļ taču viņi sadusmojās uz mums un darīja visu šo, kad mēs tos atcēlām.”

60Ķēniņam un karaspēka vadoņiem šis ieteikums labi patika, un viņš sūtīja pie jūdiem vēstnešus ar miera piedāvājumu, un tie to pieņēma.

61Tad ķēniņš un karaspēka vadoņi tiem zvērēja; pēc šādas vienošanās jūdi izgāja no cietokšņa.

62Bet ķēniņš, uzkāpis Ciānas kalnā un apskatījis cietoksni, kas uz tā bija, lauza doto zvērestu un pavēlēja nojaukt cietokšņa sienas visapkārt.

63Tad viņš steigšus cēlās un atgriezās Antiohijā. Tur viņš redzēja, ka Filips valda pār pilsētu, karoja pret viņu un ar varu ieņēma pilsētu.