1Daži sargi stāstīja, ka tad, kad viņi grasījušies arī māti sagūstīt un sodīt ar nāvi, viņa pati metusies ugunī, lai neviens nevarētu viņai pieskarties.
Mātes slavinājums2Ak, māte, tu, kas kopā ar saviem dēliem sagrāvi tirāna varmācīgo varu, atņēmi spēku viņa ļaunajiem nodomiem un pierādīji ticības cildenumu!
3Tu biji kā jumts, kas droši nostiprināts uz kolonnām – saviem bērniem – un nesatricināmi panesi mocību zemestrīci.
4Esi droša, māte, tava svētā dvēsele lai nešaubīgā ticībā paļaujas uz Dievu!
5Mēness ar zvaigznēm tik lepni nemirdz pie debesīm kā tu, savus zvaigznēm līdzīgos septiņus bērnus vadīdama pa gaismas ceļu pretim godbijībai, līdz ar viņiem mirdzi pie debesīm, stāvēdama goda vietā Dieva priekšā,
6jo tavi bērni bija radīti kā tēva Ābrahāma pēcteči.
7Ja mums būtu iespējams kā gleznā attēlot vēstījumu par tavu dievbijību, vai gan skatītāji nenodrebētu, skatīdami, kā septiņu bērnu mātei jāiztur savu bērnu nomocīšana visdažādākajās spīdzināšanās līdz nāvei dievbijības dēļ?
8Par atgādinājumu tiem, kas nāks no mūsu tautas, būtu derīgi uzrakstīt uz viņu kapa šādus vārdus:
9“Šeit apglabāti sirmgalvis priesteris, sirmgalve un septiņi bērni, kuru nāvē vainojams tirāns, kas gribēja varmācīgi iznīdēt jūdu dzīves iekārtojumu;
10viņi, paļaudamies uz Dievu, atriebās par savu cilti un izturēja mocības līdz nāvei.”
11Tā patiešām bija dievišķa cīņa, ko viņi izcīnīja.
12Tob 4:3–4Balvas devējs bija krietnums, kas pārbaudīja viņu izturību, uzvaras balva bija neiznīcība mūžīgajā dzīvē.
13Elāzārs bija pirmais cīnītājs, septiņu bērnu māte bija cīņas līdzdalībniece, bērni – cīnītāji.
14Tirāns bija pretinieks, pasaule un cilvēki – skatītāji.
15Uzvarēja dievbijība un savus cīnītājus apbalvoja ar uzvaras vainagu.
16Kurš gan neapbrīnoja šos cīnītājus, kas iestājās par Dieva iedibinātajiem likumiem? Kurš nebija pārsteigts par viņiem?
17Arī pats tirāns un visi viņa padomdevēji apbrīnoja viņu izturību,
18kuras dēļ viņi tagad stāv blakus Dieva tronim un vada svētlaimīgu dzīvi mūžībā.
19Jo Mozus saka: “Visi, kas ir svēti, ir zem tavām rokām.”
20Tā arī viņi tiek godāti, jo kļuvuši svēti, apliecinot Dievam godu, un gods viņiem tiek izrādīts arī par to, ka, pateicoties viņiem, ienaidnieki neguva uzvaru pār mūsu tautu,
21ka tirāns saņēma sodu un dzimtā zeme tika attīrīta. Viņi bija it kā izpirkšanas maksa par tautas grēkiem.
22Rm 3:25; Ebr 9:11–15; 1Pēt 1:19; 1Jņ 1:7Caur šo dievbijīgo asinīm un viņu nāvi kā grēku izpirkšanu dievišķā providence, kas iepriekš Israēlam bija uzsūtījusi daudz ļauna, to atkal izglāba.
23Bet tirāns Antiohs, redzēdams viņu krietno drosmi un izturību mocībās, pasludināja saviem karavīriem viņus par izturības paraugu
24un panāca, ka tie kļūst drosmīgi un vīrišķīgi gan kājnieku kaujās, gan aplenkšanā. Tā viņš sagrāva un uzvarēja visus savus ienaidniekus.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
