1Āsāfa psalms.
Dievs, kādēļ tu atmeti mūs uz mūžu?
Tavas dusmas kūp uz avīm tavās ganībās.
2Atceries savu draudzi, ko jau sen esi izraudzījies,
cilti, ko glābi sev par mantojumu,
Ciānas kalnu, kur esi apmeties!
3Steidzies uz bezgalīgajām drupām –
svētnīcā visu sagrāvis naidnieks!
4Rēkdami ienāca pretinieki tavā svētvietā!
Savas zīmes tie lika tur par zīmi!
5Likās, tie paceļ augstu cirvjus –
un iekšā koku biežņā!
6Un tad visus grebumus
ar cirtņiem un veseriem sadragāja,
7piegrūda uguni tavai svētnīcai,
līdz pamatiem sagānīja tava vārda mājvietu,
8tie teica sev sirdī: visu nomīdīsim! –
tie nodedzināja Dieva vietas visā zemē.
9Nevienu zīmi vairs neredzam un vairs nav praviešu –
neviena, kas zinātu, cik ilgi vēl?
10Cik ilgi, Dievs, gānīsies naidnieks?
Vai mūžam pretinieks pulgos tavu vārdu?
11Kādēļ tu atturi savu roku?
Velc labo roku no azotes un iznīdē viņus!
12Dievs, mans Valdniek kopš senām dienām,
zemes vidū, mūs glābdams, tu pūlies,
13 2Moz 14:21 tu satrieci jūru ar savu spēku,
uz ūdeņiem sadragāji pūķu galvas,
14 Īj 41:1; Ps 104:26; Jes 27:1 tu sašķaidīji leviatāna galvas,
izbaroji to tuksneša iemītniekiem,
15tu izšķēli no zemes avotus un strautus,
tu izsusināji neizsīkstošas upes,
16tev diena un tev nakts,
tu noliki mēnesi spīdēt un sauli,
17tu noteici visas zemes robežas,
vasaru un ziemu tu darināji!
18Atceries – naidnieks gāna tevi, Kungs,
un nelgu tauta pulgo tavu vārdu.
19Neatmet plēsoņām savas ūbeles dvēseli,
savu nabagu dzīvības neatdod aizmirstībai!
20Sargā derību! –
jo pilni ir zemes tumšie kambari,
varmācības mitekļi!
21Nepamet apspiesto kaunā,
lai nabaga grūtdieņi slavē tavu vārdu!
22Celies, Dievs, iztiesā savu tiesu!
Atceries, nelgas allaž peļ tevi,
23neaizmirsti, ka tavi naidnieki brēkā,
bez mitas rēc tie, kas dumpo pret tevi!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.