1Ēģiptes ķēniņš sapulcināja lielu karaspēku, to bija tik daudz kā jūrmalas smiltis, viņš sagatavoja arī daudzus kuģus, jo bija nolēmis ar viltu savā ziņā iegūt Aleksandra valsti un pievienot to savai valstij.
21Mak 10:58Tā viņš izgāja no Ēģiptes un atnāca uz Sīriju ar miermīlīgām runām. Pilsētu iedzīvotāji viņam atvēra vārtus un iznāca pretī, jo ķēniņš Aleksandrs tā bija pavēlējis viņu sagaidīt, tādēļ ka viņš bija tā sievastēvs.
3Bet Ptolemajs katrā pilsētā atstāja savu karaspēku.
41Mak 10:84Kad viņš tuvojās Azotai, viņam parādīja nodedzināto Dagona templi un nopostīto Azotu, un tās nopostītās priekšpilsētas, kritušo un sadegušo miesas, kas kaujā bija sadedzināti. Tie bija sakrāvuši tos kaudzē viņa ceļā,
5un viņi rādīja ķēniņam, ko Jonatāns bija darījis, lai viņu apmelotu; bet ķēniņš klusēja.
6Tad Jonatāns ar lielu godu iznāca sagaidīt ķēniņu uz Jafu, tie sveicināja viens otru un palika tur pa nakti.
7Pēc tam Jonatāns devās kopā ar ķēniņu līdz upei, kas tika saukta par Eleuteru, un tad atgriezās Jeruzālemē.
8Bet ķēniņš Ptolemajs pārņēma savā ziņā piekrastes pilsētas līdz pat piejūras Seleukijai un perināja ļaunus nodomus pret Aleksandru.
9Viņš nosūtīja pie ķēniņa Dēmētrija vecajus, sacīdams: “Nāc noslēgsim savā starpā līgumu, un es tev došu par sievu savu meitu, kas šobrīd ir pie Aleksandra, un tu valdīsi pār sava tēva valsti.
10Es nožēloju, ka izdevu savu meitu viņam, jo viņš mēģināja mani nogalināt.”
11Bet viņš to apmeloja, tādēļ ka pats gribēja iegūt viņa valsti.
12Un, atņēmis savu meitu Aleksandram, viņš atdeva to Dēmētrijam; tā viņu ienaids kļuva atklāti redzams.
13Tad Ptolemajs iegāja Antiohijā un uzlika sev galvā Āzijas kroni; tā viņš bija uzlicis sev galvā divus kroņus – Ēģiptes un Āzijas.
14Bet ķēniņš Aleksandrs tobrīd bija Kilikijā, jo tās vietas iedzīvotāji bija pret viņu sacēlušies.
15Kad viņš dzirdēja par šiem notikumiem, viņš devās karot ar Ptolemaju. Tas izveda viņam pretī karaspēku un sagaidīja viņu ar stipru roku un piespieda viņu bēgt.
16Tad Aleksandrs bēga uz Arābiju, lai patvertos tur, bet Ptolemajs tika augstā godā.
17Un arābs Zabdiēls nocirta Aleksandram galvu un nosūtīja to Ptolemajam.
18Taču trešajā dienā Ptolemajs nomira, un nocietinātajās pilsētās atstāto karaspēku apkāva pilsētu iedzīvotāji.
19Tā simt sešdesmit septītajā gadā sāka valdīt Dēmētrijs.
Vienošanās starp Dēmētriju II un Jonatānu20Tanīs dienās Jonatāns bija sapulcinājis Jūdejas iedzīvotājus, lai iekarotu Jeruzālemes klints cietoksni, un izgatavoja tam visapkārt daudzas kara ierīces.
21Tad daži no bauslības atkritušie, kas ienīda savu pašu tautu, devās pie ķēniņa un paziņoja viņam, ka Jonatāns aplencis klints cietoksni.
22Kad ķēniņš to dzirdēja, viņš sadusmojās un tūdaļ posās ceļā, nāca uz Ptolemaīdu un rakstīja Jonatānam, lai viņš pārtrauktu aplenkumu un pēc iespējas ātrāk nāktu uz Ptolemaīdu, kur viņi varētu satikties uz pārrunām.
23Jonatāns, to izdzirdējis, pavēlēja turpināt aplenkumu, izvēlējās Israēla vecajos un priesterus un nolēma pakļaut sevi briesmām,
241Mak 10:60–61viņš ņēma sev līdzi sudrabu un zeltu, tērpus un daudzas citas dāvanas un devās pie ķēniņa uz Ptolemaīdu, un guva vēlību viņa priekšā.
25Un, lai gan daži no bauslības atkritušie tautieši bija pret viņu sazvērējušies,
26ķēniņš Jonatānam darīja tāpat, kā pirms viņa bija darījuši citi, un paaugstināja viņu visu savu draugu priekšā.
271Mak 10:18–20Viņš tam apstiprināja augstā priestera amatu un visus citus pagodinājumus, kas tam bija iepriekš, un iecēla to savu galveno draugu kārtā.
281Mak 10:30, 38Tad Jonatāns lūdza ķēniņu atbrīvot Jūdeju, trīs tai piederošos apgabalus un Samariju no nodevām un piesolīja tam trīs simti talantu.
29Ķēniņš labprāt pieņēma piedāvājumu un rakstīja Jonatānam vēstuli par visām šīm lietām, un tajā bija sacīts:
30“Ķēniņš Dēmētrijs sveicina savu brāli Jonatānu un Jūdejas tautu!
31Šis ir tās vēstules noraksts, ko mēs par jums esam rakstījuši mūsu radiniekam Lastenam:
32“Ķēniņš Dēmētrijs sveicina tēvu Lastenu!
33Mēs esam nolēmuši mūsu draugiem jūdiem, kas krietni pildījuši savus pienākumus pret mums, darīt labu, jo tie ir parādījuši savu labprātību pret mums.
34Mēs apstiprinām, ka Jūdejas zemei un trim apgabaliem – Afairemai, Lidai un Ratamīnai, tāpat arī visām to piederošajām zemēm, kas pievienotas Jūdejai no Samarijas, – turpmāk to ķēniņa nodevu vietā, ko ķēniņš no zemes un augļu koku augļiem iepriekš katru gadu saņēma, būs jāmaksā priesteriem, kas Jeruzālemē pienes upurus.
351Mak 10:29; 13:39Tāpat arī no šī brīža mēs atbrīvojam viņus no visām citām nodevām, kas mums pienācās no desmitās tiesas, arī no sāls ezeru izmantošanas nodokļa un no valsts nodevām.
36No šī brīža uz visiem laikiem nekas no tā vairs nevar tikt atcelts.
37Tad nu tagad parūpējies par to, lai no šīs vēstules tiktu veikts noraksts un lai tas tiktu iedots Jonatānam un tiktu noglabāts zināmā vietā svētajā kalnā.””
Jonatāns palīdz Dēmētrijam38Kad ķēniņš Dēmētrijs redzēja, ka visā viņa zemē ir iestājies miers un neviens vairs viņam nepretojas, viņš atlaida visus savus karapulkus, lai katrs atgrieztos savās mājās. Viņš atstāja pie sevis vienīgi svešzemnieku karapulku, ko viņš bija savervējis no cittautiešiem, kas dzīvoja uz salām; šī iemesla dēļ karaspēks, kas bija kalpojis viņa tēviem, sāka viņu ienīst.
39Tad kāds Trifons, kas iepriekš bija kalpojis Aleksandram, redzēdams, ka viss karaspēks kurn pret Dēmētriju, devās pie arāba Imalkves, kas audzināja Aleksandra dēlu Antiohu.
40Trifons neatlaidīgi lūdza, ka viņš tam nodotu Antiohu, lai tas varētu kļūt par ķēniņu sava tēva vietā. Viņš arī pastāstīja Imalkvem visu, ko bija darījis Dēmētrijs, un to, ka viņa karaspēks bija sācis viņu ienīst; tā viņš palika tur daudzas dienas.
411Mak 9:52; 10:14Pa to laiku Jonatāns sūtīja pie ķēniņa Dēmētrija ar lūgumu, lai tas padzītu tos, kas bija nocietinājušies Jeruzālemes klints cietoksnī un citos cietokšņos un karoja pret Israēlu.
421Mak 15:9Tad Dēmētrijs sūtīja Jonatānam šādu ziņu: “Ne to vien es darīšu tavā un tavas tautas labā, bet arī celšu tevi un tavu tautu lielā godā, tiklīdz man būs tāda izdevība,
43bet tagad tu darīsi pareizi, ja atsūtīsi man vīrus, kas cīnīsies kopā ar mani, jo visi mani karapulki ir no manis atkrituši.”
44Un Jonatāns nosūtīja ķēniņam uz Antiohiju trīs tūkstošus varen stipru vīru, tie atnāca pie ķēniņa, un ķēniņš nopriecājās par viņu ierašanos.
45Pilsētā bija sapulcējušies simt divdesmit tūkstoši pilsētnieku, tie gribēja ķēniņu nonāvēt.
46Tad ķēniņš bēga uz pili, un pilsētnieki ieņēma pilsētas galvenās ielas un sāka kauju.
47Ķēniņš sauca palīgā jūdus; sākumā tie visi sapulcējās ap viņu vienkopus, bet tad pēkšņi izklīda pa visu pilsētu un nokāva todien līdz pat simt tūkstoš pilsētnieku.
48Tie aizdedzināja pilsētu un saņēma tajā dienā lielu laupījumu un izglāba ķēniņu.
49Kad pilsētas iedzīvotāji redzēja, ka jūdi ir uzvarējuši un dara pilsētā visu, ko vien vēlas, viņu dūša sašļuka un viņi sauca uz ķēniņu, lūgdamies:
50“Sniedz mums roku mieram, un jūdi mitēsies karot pret mums un pilsētu!”
51Tad tie nometa savus ieročus un slēdza mieru. Un jūdi iemantoja augstu godu ķēniņa un visu viņa valsts iedzīvotāju priekšā un atgriezās Jeruzālemē ar bagātīgu laupījumu.
52Tā Dēmētrijs sēdās savas valsts tronī, un zeme norima viņa priekšā.
53Tomēr visi Dēmētrija solījumi Jonatānam bija melīgi, viņš kļuva tam kā svešinieks un neatmaksāja ar labu par to laipnību, ko tas viņam bija parādījis, bet stipri to apspieda.
Dēmētrija un Jonatāna atsvešināšanās54Pēc visiem šiem notikumiem atgriezās Trifons un ar viņu kopā Antiohs – vēl pavisam bērns, tas uzlika galvā kroni un sāka valdīt kā ķēniņš.
55Pie viņa sapulcējās visi karapulki, ko Dēmētrijs bija atlaidis, un tie karoja pret Dēmētriju; tad Dēmētrijs tika sakauts un bēga.
56Un Trifons ņēma ziloņus un iekaroja Antiohiju.
571Mak 10:20; 11:27Tad Antiohs jaunākais rakstīja Jonatānam: “Es ieceļu tevi par augsto priesteri un valdītāju pār četriem apgabaliem un uzņemu tevi ķēniņa draugu kārtā.”
581Mak 10:89; 14:43–44Viņš tam nosūtīja zeltlietas un galda piederumus, tāpat viņš arī deva tam varu dzert no zelta traukiem, valkāt purpura drēbes un zelta jostu.
59Viņš iecēla arī Sīmani, Jonatāna brāli, par karavadoni visā zemē no Tīras līdz pat Ēģiptes robežām.
601Mak 7:8; 10:86Tad Jonatāns devās ceļā un apstaigāja pilsētas viņpus Jardānas. Viņam kā sabiedrotie pievienojās arī visi Sīrijas karapulki; viņš nonāca Aškelonā, un tās iedzīvotāji iznāca viņam pretī, izrādīdami viņam pienācīgu godu.
61No turienes viņš devās uz Gazu, bet Gazas iedzīvotāji noslēdza viņa priekšā vārtus; un viņš aplenca pilsētu, un karaspēks nodedzināja un aplaupīja tās priekšpilsētas.
621Mak 9:53Tad Gazas iedzīvotāji pierunāja Jonatānu, un viņš ar tiem noslēdza mieru, paņemdams par ķīlniekiem viņu vadoņu dēlus un nosūtīdams tos uz Jeruzālemi. Pēc tam viņš pārstaigāja visu zemi līdz pat Damaskai.
63Jonatānam kļuva zināms, ka Galilejas Kādēšā ir ieradušies Dēmētrija virsnieki kopā ar lielu karaspēku, lai atstādinātu viņu no amata.
64Viņš izgāja pret tiem, bet savu brāli Simonu viņš atstāja zemes robežās.
651Mak 10:14Un Simons devās pret Bēt-Cūru, karoja pret to daudzas dienas un iesprostoja tajā tās iedzīvotājus.
661Mak 14:7, 33Tad tie pierunāja Simonu slēgt mieru, un viņš noslēdza ar tiem mieru, izdzina viņus no turienes ārā, ieņēma pilsētu un izvietoja tur karaspēku.
67Bet Jonatāns ar savu karaspēku izvietojās pie Gennēsaretes ūdeņiem, un rīta agrumā tie nostājās kaujas ierindā Asoras līdzenumā.
68Un, redzi, klajumā viņus sastapa svešzemnieku karaspēks – tie viņu aizmugurē kalnos ierīkoja slēpni, bet paši devās tiem pretī no priekšpuses.
69Tad tie, kas bija slēpnī, iznāca ārā un sāka kauju.
70Un visi, kas bija kopā ar Jonatānu, bēga, un nepalika pie viņa vairs neviena, izņemot Matatiju, Abšāloma dēlu, un Jūdu, Halfija dēlu, kas bija viņa karaspēka virsnieki.
71Tad Jonatāns pārplēsa savas drēbes, bēra pīšļus sev uz galvas un lūdza Dievu.
72Pēc tam viņš metās cīņā, satrieca pretinieku, un tie bēga.
73Kad tie, kas no Jonatāna bija aizbēguši, to redzēja, tie atgriezās pie viņa un kopā ar viņu vajāja pretinieku līdz Kādēšai, kur tiem bija nometne, un izvietojās tur;
74un tajā dienā no svešzemnieku karaspēka krita līdz pat trīs tūkstoši vīru. Tad Jonatāns devās atpakaļ uz Jeruzālemi.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
