1Tajās dienās Hizkija saslima uz miršanu. Pie viņa atnāca pravietis Jesaja, Āmoca dēls, un teica: “Tā saka Kungs: nokārto sava nama lietas, jo tu mirsi un vairs neatveseļosies.”
2Hizkija pagriezās pret sienu, lūdza Kungu
3un sacīja: “Ak, Kungs, atceries taču, ka es staigāju tavā priekšā patiesībā un no visas sirds un ka es darīju labu!” – un Hizkija gauži raudāja.
4Tad pār Jesaju nāca Kunga vārds:
5“Ej un runā uz Hizkiju: tā saka tava tēva Dāvida Dievs: es sadzirdēju tavu lūgšanu un redzēju tavas asaras – redzi, es pielikšu tavai dzīvei vēl piecpadsmit gadus!
6Es izglābšu tevi no Asīrijas ķēniņa rokas un arī šo pilsētu – es sargāšu šo pilsētu!
7Un šī tev ir zīme no Kunga, ka Kungs darīs, kā solījis.
8Redzi, es pagriezīšu atpakaļ ēnu Āhāza saules pulkstenī, pagriezīšu atpakaļ sauli par desmit iedaļām!” – un tad saule pakāpās atpakaļ par desmit iedaļām, tāpat kā pirmīt bija kāpusi uz priekšu.
9Šo rakstīja Jūdas ķēniņš Hizkija par savu slimību pēc tam, kad bija no slimības atlabis:
10“Es sacīju:
jau pusmūžā man ir jāaiziet,
uz šeola vārtiem es norīkots
uz visiem gadiem,
kas manam mūžam atlikuši!
11Es teicu: vairs man neredzēt Kungu,
Kungu dzīvo zemē,
vairs man cilvēku neredzēt
tur, kur mīt beigtie!
12Mans mājoklis aizrauts,
no manis noritināts kā ganu telts,
kā audējs es savu dzīvi tinu,
nu izrauts no stellēm –
dienu un nakti viņš galē mani!
13Līdz rītam saucu pēc palīga,
kā lauva viņš lauž man visus kaulus,
dienu un nakti viņš galē mani!
14Kā bezdelīga, kā dzērve es klaigāju,
kā balodis guldzinu,
man acis gurdas, ka ne pacelt, –
mans Kungs, esmu nospiests, palīdzi man!
15Ko lai es saku,
viņš man tā teica – viņš arī darīja,
visi mani gadi aizskrējuši,
nu dvēselē rūgtums!
16Mans Kungs!
Tā cilvēks dzīvo, tur mans gars mīt –
dod man spēku un dzīvini mani!
17Redzi, rūgtum rūgtais nāk man par labu,
tu izrāvi manu dvēseli
no nīcības bedres,
tu sev aiz muguras aizliki
visus manus grēkus!
18Šeols tev nepateiksies,
nāve tevi neslavēs –
vairs necer tie, kas bedrē nokāpuši,
ka tu uzticams!
19Dzīvie, dzīvie –
tie tev pateiksies kā es šodien,
tēvs darīs zināmu dēliem,
ka tu uzticams!
20Kungs glābs mani –
visas manas dienas
es spēlēšu stīgas Kunga namā!”
21Tad Jesaja teica: “Ņemiet vīģu plāceni un lieciet uz augoņa, tad viņš atlabs!”
22Un Hizkija sacīja: “Kāda būs zīme, ka es atkal varēšu doties uz Kunga namu?”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
