Psalmi 22 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals

Taisnā ciešanas

1Korvedim. Kā “Rītausmas stirna”. Dāvida psalms.

2 Mt 27:46; Mk 15:34 Mans Dievs, mans Dievs,

kāpēc tu esi mani pametis?

Nedod man glābiņu vaimanas!

3Mans Dievs, es saucu dienā – bet tu neatbildi,

un naktī – bet man nav miera.

4Tu taču sēdi tronī, Svētais,

dzied Israēls tev slavu!

5Uz tevi paļāvās mūsu tēvi,

tie paļāvās, un tu tos patvēri,

6uz tevi tie sauca un paglābās,

uz tevi tie paļāvās un nepalika kaunā!

7Bet es esmu tārps, nevis cilvēks –

ļaužu paļāts un nicināts.

8 Mt 27:39; Mk 15:29; Lk 23:35 Visi, kas redz mani, mēdās,

tie šķoba lūpas un krata galvu:

9 Mt 27:43 meties pie Kunga!

Lai viņš to glābj, lai viņš to patver,

jo šis viņam tīk! –

10Tu taču izvedi mani no klēpja,

tu loloji mani pie mātes krūtīm,

11tev es atdots vēl mātes miesās,

jau mātes klēpī tu biji man Dievs!

12Neatstāj mani –

briesmas ir tuvu, un palīga nav!

13Aplencis mani liels vēršu pulks,

Bāšānas buļļi mani apstāj.

14Tie pleš uz mani rīkli

kā lauva, kas plēš un rēc.

15Kā ūdens es izlaistīts,

izmežģīti man visi kauli,

sirds man kā vasks –

tā izkūst man krūtīs.

16Izžuvis kā māls mans spēks,

mana mēle līp pie aukslējām,

nāves pīšļos tu mani guldi.

17Redzi, suņi mani aplenkuši!

Ļaundaru bars mani apstājis,

tie plosa man rokas un kājas.

18Varu saskaitīt visus savus kaulus! –

Tie skatās uz mani un vēro mani,

19 Mt 27:35; Mk 15:24; Lk 23:34; Jņ 19:24 tie dala manas drēbes savā starpā

un par manu apģērbu met kauliņus.

20Bet tu, Kungs, nepaliec tālu!

Tu, mans glābiņš, steidzies man palīgā!

21Sargi no zobena manu kaklu,

no suņu ķetnām manu vienīgo dzīvību!

22Glāb mani no lauvas rīkles, no sumbru ragiem!

Atbildi man!

23 Ebr 2:12 Tavu vārdu es sacīšu saviem brāļiem,

sapulces vidū es slavēšu tevi.

24Kas bīstaties Kunga, slavējiet viņu,

viss Jēkaba dzimums, godājiet viņu,

drebiet viņa priekšā, viss Israēla dzimums,

25jo viņš nav nicinājis un niecinājis nabaga ciešanas,

nav slēpis savu vaigu no tā,

kad tas brēca uz viņu – viņš sadzirdēja!

26Tevi es slavēšu lielajā sapulcē!

Ko solīju, samaksāšu dievbijīgo priekšā!

27Ēdīs nabagi un gūs sātu,

slavēs Kungu, kas viņu meklē.

Lai jūsu sirdis ir dzīvas mūžam!

28Atcerēsies un atgriezīsies pie Kunga visas zemes malas,

zemosies tavā priekšā visas tautu saimes –

29jo Kungam valstība un viņš valda pār tautām.

30Ēd un zemojas visi zemes lepnie,

viņa priekšā liecas visi, kas nokāpj pīšļos,

kas dzīvību nepatur.

31Nākamās audzes viņam kalpos,

par viņu pēcnācējiem stāstīs,

32tie nāks un sludinās viņa taisnību

tiem, kas vēl dzims, –

par viņa darbiem!