1Tajā laikā Bābeles ķēniņš Merodah-Baladāns, Baladāna dēls, sūtīja Hizkijam vēstules un dāvanas, jo viņš bija dzirdējis, ka tas sasirdzis un atkal atlabis.
2Hizkija priecājās par to un izrādīja visu savu dārgumu krātuvi – sudrabu, zeltu, smaržvielas un dārgo eļļu – un visu savu ieroču namu, un visu, kas vien atradās viņa mantnīcā, – Hizkijas namā nebija lietas, ko viņš no visiem saviem labumiem nebūtu parādījis.
3Tad pravietis Jesaja nāca pie ķēniņa Hizkijas un sacīja: “Ko teica šie vīri, un no kurienes tie pie tevis nākuši?” Hizkija sacīja: “Tie atnākuši pie manis no tālas zemes, no Bābeles!”
4Un Jesaja teica: “Ko tie redzēja tavā namā?” Hizkija sacīja: “Tie redzēja visu, kas ir manā namā; manā mantnīcā nav nekā, ko tie nebūtu redzējuši!”
5Jesaja teica Hizkijam: “Klausies Pulku Kunga vārdus:
6redzi, nāk dienas, kad uz Bābeli aiznesīs visu, kas tavā namā un ko tavi tēvi krājuši līdz šai dienai, neatliks nekā, tā saka Kungs,
7Dan 1:1–7; 2Ķēn 24:10–16; 2L 36:10un tavus dēlus, kas tev dzimuši, ņems par einuhiem Bābeles ķēniņa pilī!”
8Un Hizkija teica Jesajam: “Labs ir Kunga vārds, ko tu sacīji!” – jo viņš domāja: “Manas dzīves laikā būs miers un drošība!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
