1Kungs man teica tā: “Ej nopērc sev linu jostu un apliec to sev ap gurniem, bet ūdenī to nemērc.”
2Un es nopirku sev jostu, kā Kungs bija teicis, un apliku to sev ap gurniem.
3Un Kunga vārds nāca otrreiz pār mani:
4“Ņem jostu, ko tu sev nopirki un kas tev ap gurniem, celies, ej pie Eifrātas un tur paslēp to klints plaisā.”
5Un es gāju un paslēpu to pie Eifrātas, kā Kungs man bija pavēlējis.
6Un pēc daudzām dienām Kungs man teica: “Celies, ej pie Eifrātas un paņem no turienes jostu, ko es tev tur pavēlēju noslēpt.”
7Un es gāju pie Eifrātas, izraku un paņēmu jostu no tās vietas, kur biju to noslēpis, un, redzi, josta bija sapuvusi un vairs nekam nederīga.
8Un pār mani nāca Kunga vārds:
9“Tā saka Kungs: tieši tāpat es sapūdēšu Jūdas lepnību un lielo Jeruzālemes lepnību.
10Šai ļaunajai tautai, kas liedzas klausīties manos vārdos, staigā savas sirds stūrgalvībā un staigā pakaļ citiem dieviem, lai tiem vergotu un klanītos, klāsies tāpat kā šai jostai, kas vairs neder nekam!
11Jo, kā josta kļaujas ap vīra gurniem, tā es sev piekļāvu visu Israēla namu un visu Jūdas namu, saka Kungs, lai tie man būtu par tautu un par vārdu, un par slavu, un par godu; bet tie neklausījās.
Līdzība par vīna krūkām12Un tu saki viņiem šos vārdus: tā saka Kungs, Israēla Dievs: visas krūkas lai pilda ar vīnu! Un viņi tev teiks: vai tad mēs tiešām nezinām, ka visas krūkas ir jāpilda ar vīnu?
13Un tu saki tiem: tā saka Kungs: redzi, visus šīs zemes iedzīvotājus un ķēniņus, kuri sēž Dāvida tronī, un priesterus, un praviešus, un visus Jeruzālemes iedzīvotājus es piepildīšu ar dzērumu.
14Es tos sarīdīšu vienu pret otru, tēvus pret dēliem, saka Kungs, netaupīšu, nesaudzēšu, nežēlošu un iznīdēšu!”
Trimdas draudi15Klausieties, sadzirdiet un nelepojieties,
jo Kungs ir runājis!
16Dodiet godu Kungam, jūsu Dievam,
pirms viņš sūta tumsu,
pirms piedauzās jūsu kājas
pie pakalniem krēslā.
Un, kamēr jūs alkstat gaismas,
viņš pārvērš to par nāves ēnu
un padara to par tumsību.
17Ja jūs neklausīsieties,
mana dvēsele slēptuvē raudās
jūsu lepnības dēļ,
tā brēktin brēks,
manas acis pieritēs asaru,
jo Kunga ganāmpulks sagūstīts.
18Saki ķēniņam un valdniecei:
“Sēdieties nu zemāk,
jo no jūsu galvām nokritis
jūsu kundzības dižuma kronis!
19Negebas pilsētas ciet,
un nav neviena, kas atver,
trimdā nu visa Jūda,
aizdzīta trimdā pavisam.”
20Pacel acis un redzi,
kas no ziemeļiem nāk!
Kur ir ganāmpulks,
ko viņš tev deva, –
tavas diženās avis?
21Ko tu teiksi,
kad tie piemeklēs tevi,
kad tie, ko pazini kā draugus,
uzmetīsies tev par galvenajiem?
Vai nepārņems tevi tad sāpes
kā sievu, kam jādzemdē?
22Vai tu savā sirdī saki:
kādēļ viņš licis tā notikt? –
tavu grēku dēļ tev pacelts svārks
un atplestas kājas!
23Vai kūšietis savu ādu var mainīt
un leopards savus plankumus?
Tad jau jūs arī,
uz ļaunu tik mācīti,
nu varat darīt labu!
24“Es tos izkaisīšu kā salmus,
ko aizrauj tuksneša vējš!
25Tā ir tava loze,
daļa, kas tev no manis iemērīta,”
saka Kungs,
“jo mani tu aizmirsi
un paļāvies meliem!
26Es atkailināšu tev svārku pār galvu,
un visi redzēs tavu kaunumu!
27Es redzēju
tavu laulības pārkāpšanu un zvaigāšanu,
tavu netiklo maucību uz pakalniem
un tavas riebeklības uz lauka!
Vai tev, Jeruzāleme!
Cik ilgi vēl paliksi nešķīsta?”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
