1Ja jau sieviete, turklāt vēl sirmgalve un septiņu bērnu māte, spēja izturēt, noraudzīdamās savu bērnu nomocīšanā līdz nāvei, tad nenoliedzami jāatzīst, ka dievbijīgs prāts ir valdnieks pār kaislībām.
2Tātad es parādīju, ka ne tikai vīri spēja valdīt pār kaislībām, bet arī sievietes spēja nicināt vislielākās mocības.
3Dan 6:1–24Tāds mežonīgums nebija lauvām, kas aplenca Daniēlu, un tik svelmaini dedzinoša nebija uguns krāsnij, kurā bija iemests Misaēls, cik nežēlīgi iedzimtā mīlestība pret bērniem dedzināja māti, kad viņa noraudzījās savu septiņu dēlu mocīšanā.
4Bet ar dievbijīgu prātu šī māte nodzēsa daudzās un tik lielās ciešanas.
5Padomājiet vēl par to – ja šī sieviete, lai gan būdama māte, tomēr dvēselē būtu gļēva, viņa sāktu vaimanāt par viņiem un varbūt teiktu tā:
6“Ak, es nelaimīgā un trīskārt nožēlojamā, kas, septiņus dēlus dzemdējusi, esmu palikusi bez neviena.
7Ak, veltīgi es septiņas reizes esmu bijusi grūta un veltīgi ir bijuši septiņreiz deviņi mēneši, neauglīga ir bijusi zīdīšana, un tikai postu ir nesusi barošana ar pienu.
8Veltīgi, bērni, jūsu dēļ daudzkārt esmu pacietusi dzemdību sāpes un panesusi smagās audzināšanas rūpes.
9Ak vai, mani bērni, gan tie no jums, kas neprecējušies, gan tie, kas veltīgi apprecējušies! Es neredzēšu jūsu bērnus un nedabūšu izbaudīt svētlaimi, kad mani sauc par vecmammu.
10Ak, es, daudzu skaistu bērnu māte, kas tagad esmu atraitne un viena pati izplūstu asarās.
11Un, kad es nomiršu, man nebūs neviena dēla, kas mani apglabātu.”
12Bet ar šādām raudu dziesmām šī svētā un dievbijīgā māte nevienu dēlu neapraudāja un nevienu no viņiem necentās atrunāt no došanās nāvē, un neskuma par viņu nāvi,
13taisni otrādi, būdama ar tēraudcietu prātu, viņa lūdzās un pierunāja savus dēlus labprātīgi doties nāvē dievbijības dēļ, tādējādi it kā atdzemdinot viņus nemirstībai.
14Ak, māte, kas savā godbijībā pret Dievu esi kā pieredzējis karavīrs, un sieva, kas ar savu izturības spēku esi uzveikusi tirānu, gan darbos, gan vārdos tu esi varenāka par vīru.
15Jo tad, kad tu tiki sagūstīta reizē ar bērniem, tu, atrazdamies tur, redzēji Elāzāra mocīšanu un teici saviem bērniem jūdu valodā:
162Mak 7:27–29“Bērni, šī cīņa ir cildena, jūs esat uz to aicināti liecināt par savu tautu! Cīnīties dedzīgi, aizstāvot no tēvutēviem mantoto bauslību!
17Būtu apkaunojums, ja šis sirmgalvis spēj godbijībā panest sāpes, bet jūs, jaunekļi, nobītos no mocībām.
18Atcerieties, ka, pateicoties Dievam, jūs esat pasaulē un baudāt dzīvi, –
19un tādēļ jums ir pienākums panest visas grūtības tā Dieva dēļ,
20kura dēļ arī mūsu tēvs Ābrahāms bija gatavs ziedot savu dēlu, mūsu cilts tēvu Īzaku, un Īzaks nenobijās, tēva rokā redzēdams zobenu, pavērstu pret sevi.
21Arī taisnīgais Daniēls tika iemests lauvu bedrē, un Hananja, Azarja un Misaēls tika iegrūsti degošā krāsnī, un viņi visi izturēja Dieva dēļ.
22Arī jūs nebēdājieties, bet ticībā paļaujieties uz Dievu!
23Tas būtu neprāts, ja tie, kas zina dievbijību, nespētu pretoties ciešanām.”
24Ar šādiem vārdiem septiņu bērnu māte, uzmundrinādama ikvienu no viņiem, pārliecināja, ka labāk ir pieņemt nāvi nekā pārkāpt Dieva pavēli.
25Turklāt viņi zināja arī to, ka, mirdami Dieva dēļ, viņi dzīvos Dievam, kā Ābrahāms, Īzaks, Jēkabs un visi patriarhi.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
