1 2Mak 7:1–2 Tādēļ arī jauni cilvēki, ja tie ar dievbijīgu prātu nodevušies filozofijai, ir spējuši būt stiprāki par vissmagākajām mocībām.
2Kad nu pirmajā mēģinājumā šis slavenais tirāns cieta sakāvi, jo viņš nespēja piespiest sirmgalvi ēst nešķīstu gaļu, viņš spēcīgā uzbudinājumā pavēlēja atvest vēl citus sagūstītos jūdus. Un katrs, kas ēdīs nešķīsto gaļu, tiks atbrīvots, un, kas atteiksies, tiks pakļauts nežēlīgām mocībām.
3Kad tirāns bija devis šo pavēli, viņa priekšā tika atvesti septiņi brāļi – skaisti un kautrīgi, cildeni un visādā ziņā patīkami un viņu sirmā māte.
4Tirāns, ieraudzījis viņus nostājamies aplī gluži kā korī ar māti vidū, nopriecājās par tiem un bija pārsteigts par viņu pieklājīgo un cēlo izturēšanos. Ar laipnu smaidu pievērsies tiem, viņš aicināja tos tuvāk un teica:
5“Jaunekļi, es ar draudzīgu labvēlību apbrīnoju katru no jums un augstu vērtēju gan jūsu skaistumu, gan to, ka jūsu ir tik daudz. Tādēļ es jums dodu padomu nebūt tik neprātīgiem, kāds pirms tam bija mocības izgājušais sirmgalvis, bet mudinu jūs būt piekāpīgiem un baudīt manu draudzību.
6Es varu gan sodīt tos, kas nepaklausa manām pavēlēm, gan atdarīt ar labu tiem, kas labprātīgi paklausa.
7Ticiet – jūs ieņemsiet vadošus amatus manā valsts pārvaldē, ja atteiksieties no jūsu tēvutēvu noteiktās dzīves kārtības.
8Mainot savu dzīves veidu un pārņemot grieķisko, jūs varēsiet ar prieku baudīt savu jaunību.
9Bet, ja jūs ar savu nepaklausību mani sadusmosiet, jūs piespiedīsiet mani jūs spīdzināt un nogalināt.
10Apžēlojieties paši par sevi! Pat es – jūsu ienaidnieks – raudu par jums jūsu jaunības un skaistuma dēļ.
11Vai tad jūs nesaprotat, ka nepaklausības gadījumā jūs negaida nekas cits kā moku pilna nāve?”
12Tā runādams, viņš lika novietot priekšā moku rīkus, lai, vēl arī bailes iedvešot, varētu tos pārliecināt baudīt nešķīsto gaļu.
13Tad sargi atnesa un nolika priekšā moku ratus, locekļu laužamās un mežģījamās ierīces, duramos, griežamos, katapultu, karsējamos katlus un pannas, pirkstu laužamos rīkus, dzelzs roku važas, ķīļus un uguns plēšas. Bet tirāns, turpinādams savu runu, teica:
14“Jaunekļi, bīstieties! To taisnību, ko jūs bīstaties, jūs iemantosiet, ja kļūsiet par pārkāpējiem piespiedu kārtā.”
15Kad viņi bija noklausījušies šos mudinājumus un redzēja draudošās briesmas, viņi tomēr nenobijās, bet ar savu filozofiju vēl iebilda tirānam un ar savu saprātīgo runāšanu iznīcināja viņa varu.
16Iedomāsimies, ja viņi būtu bailīgi un gļēvi, ko tad viņi būtu runājuši?
17“Ak, mēs nelaimīgie un nesaprātīgie! Kad ķēniņš mūs aicina un mudina paklausīt viņam, solīdams atdarīt ar labdarību,
18kādēļ mēs mēģinām sevi iepriecināt ar savām tukšām iedomām un pārgalvīgi ejam pretī drošai nāvei savas nepaklausības dēļ?
19Brāļi, vai labāk bailēs nenovērsīsimies no mocībām un neapdomāsimies moku draudu priekšā un vai neatmetīsim kāri pēc tukšas slavas un dižošanās, kas mūs var ievest nāvē?
20Apžēlosimies par savu jaunību un iežēlosimies par mūsu mātes vecumu,
21un ielāgosim, ka nepaklausīdami mēs iesim bojā, –
22bet Dieva taisnība mums piedos, jo ķēniņam pakļāvušies mēs būsim, viņa iebiedēti un neizbēgamības spiesti.
23Kādēļ lai mēs paši sevi padzītu no tik mīļās dzīves un atņemtu sev šo tīkamo pasauli?
24Necīnīsimies ar varu pret neizbēgamību un nealksim iemantot tukšu slavu par savām mocībām!
25Arī pati bauslība mums neliek labprātīgi doties nāvē, ja mēs baidāmies no spīdzināšanas.
26No kurienes gan mūsos ir iemājojusi tāda godkāre, un kādēļ gan mums tik ļoti patīk šāda izturības spīts, kas mums draud ar nāvi, kad taču ir iespējams dzīvot mierīgi, ja vien mēs paklausām ķēniņam?”
27Bet neko tādu jaunekļi neteica un pat neiedomājās, lai gan viņiem priekšā stāvēja mocības.
28Viņi pauda nicinājumu pret ciešanām un spēja valdīt pār sāpēm.
29Tiklīdz ķēniņš bija izteicis viņiem savu padomu – neatteikties baudīt nešķīsto gaļu, viņi visi reizē vienā balsī, gluži kā runādami no vienas dvēseles, teica:
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
