1Persijas ķēniņa Kīra trešajā valdīšanas gadā Daniēlam, kuru sauca arī par Bēltšacaru, tika atklāts vārds, un šis vārds bija patiesība – būs liels karš. Viņš saprata vārdu, un saprašana viņam nāca parādībā.
2“Tad es, Daniēls, sēroju trīs nedēļas.
3Es neēdu neko gardu, vīnam un gaļai pat nepieskāros, ar smaržu eļļu neziedos, līdz pagāja trīs nedēļas.
4Pirmā mēneša divdesmit ceturtajā dienā es atrados pie lielās upes Hidekelas,
5Atkl 1:13–15; 2:18; 19:12es skatījos, un redzi – kāds vīrs, tērpies linu drānās un apjozies ar tīra zelta jostu.
6Viņa miesa bija kā no zeltaina topāza, viņa seja mirdzēja kā zibens, un viņa acis kā uguns lāpas, viņa rokas un kājas spīdēja kā spodrināts varš, un balss viņam – kā ļaužu pūlim.
7Es, Daniēls, vienīgais redzēju šo parādību. Tie, kas bija ar mani, neko neredzēja, bet viņiem uznāca tik trakas bailes, ka tie bēga un paslēpās.
8Es paliku viens un skatīju šo vareno parādību. Man zuda spēki, man noplaka spars, un es biju pilnīgi bez spēka.
9Tad es dzirdēju viņu runājam, un, dzirdot viņa balsi, es kritu dziļā miegā – ar seju pie zemes.
10Un, redzi, man pieskaras kāda roka! – man sāka drebēt rokas un ceļi.
11Viņš teica: “Godātais Daniēl, apdomā, ko tev teikšu, un celies augšā, jo es esmu sūtīts pie tevis.” Kad viņš man to bija pateicis, es drebēdams cēlos augšā.
12Viņš teica: “Nebīsties, Daniēl! Kopš pirmās dienas, kad tu nodevies ar prātu to saprast un zemojies savam Dievam, tavi vārdi tika uzklausīti, un tādēļ es nācu pie tevis,
13Atkl 12:7bet divdesmit vienu dienu mani aizkavēja Persijas valsts varenais. Tad Mihaēls, viens no galvenajiem varenajiem, nāca man palīgā – ko es kavējos Persijas valstī.
14Es atsteidzos tev paziņot, kas nākamā laikā notiks ar taviem ļaudīm, jo šī parādība ir par nākamo laiku.”
15Kad viņš man to pateica, es nodūru acis un klusēju.
16Tad šis, kurš bija līdzīgs cilvēka dēliem, pieskārās manām lūpām, un es atvēru muti un varēju runāt. Es sacīju tam, kurš stāvēja man priekšā: “Mans kungs, parādības brīdī mani pārņēma sāpes un es biju pilnīgi bez spēka –
17kā lai nu es, mana kunga kalps, spēju runāt ar savu kungu? Es esmu bez spēka un bez elpas!”
18Tad cilvēkam līdzīgais vēlreiz man pieskārās un stiprināja mani.
19Viņš teica: “Nebīsties, godātais! Tev lai miers! Esi stiprs, pavisam stiprs!” Kamēr viņš ar mani runāja, es kļuvu arvien stiprāks un teicu: “Mans kungs, runā, jo tu mani stiprināji!”
20Viņš teica: “Vai tu zini, kādēļ es atnācu pie tevis? Drīz es atgriezīšos cīnīties ar Persijas valsts vareno, un, kad būšu projām, atnāks joniešu varenais,
21Atkl 12:7bet es tev stāstīšu, kas rakstīts Patiesības grāmatā. Un nav neviena, kas mani stiprina pret šiem, kā vien Mihaēls, jūsu varenais.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
