Judith 13 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals

Judīte nocērt Holofernam galvu

1Bet, kad vakars iestājās, viņa kalpi steidzās to atstāt. Bagojs aizslēdza telti no ārpuses un atlaida kunga klātesošos, un viņi devās uz savām gultām, jo visi bija noguruši no pārlieku ieilgušajām dzīrēm.

2Palika tikai Judīte viena viņa teltī un Holoferns, no pārguruma nogāzies savā gultā, jo bija pārlieku piedzēries vīna.

3Judīte pavēlēja savai kalponei nostāties telts ārpusē un tāpat kā citdien gaidīt viņu izejam un sacīt, ka viņa ies uz savu lūgšanu. Bagojam viņa teica tāpat.

4Un tā visi bija aizgājuši no tās vietas, un neviens nebija palicis mājoklī ne tuvu, ne tālu, un, piecēlusies no gultas, Judīte savā sirdī sacīja: “Kungs, visa spēka Dievs, uzlūko šajā brīdī darbu, ko manas rokas darīs, Jeruzālemes pacelšanai,

5jo tagad ir laiks pārtvert tavu mantojumu un piepildīt manu nolūku sadauzīt ienaidniekus, kas spiežas mums virsū.”

6Soģ 4:21Piegājusi pie staba tajā gultas galā, kur bija Holoferna galva, Judīte izvilka no maksts zobenu,

7Soģ 16:28tuvojās gultai, sagrāba viņa galvu aiz matiem un, teikdama: “Dod spēku, Kungs, Israēla Dievs, šajā dienā,”

82Sam 4:7cirta pa viņa kaklu divreiz no visa spēka un nocirta viņa galvu nost no ķermeņa.

91Mak 7:47Viņa novēla tā miesu no gultas, norāva aizkaru no stabiem un pēc brīža izgāja un atdeva Holoferna galvu kalponei,

10un viņa to iemeta savā pārtikas maisā. Pēc tam abas reizē, kā parasti, gāja uz lūgšanu un, izgājušas cauri nometnei, apgāja ieleju un uzkāpa Betulijas kalnā un nonāca līdz tās vārtiem.

Judīte atgriežas pie saviem ļaudīm

11Jau no tālienes Judīte sauca vārtu sargātājiem: “Atveriet, atveriet vārtus, ar mums ir Dievs, mūsu Kungs, kas vēl dos Israēlam spēku un uzvaru pār ienaidniekiem, tāpat kā to darīja šodien.”

12Tiklīdz vīri pilsētā izdzirdēja viņas balsi, tie steidzās nokāpt pie pilsētas vārtiem un sasauca pilsētas vecajos.

13Un saskrēja visi no maza līdz lielam, jo tas šķita tiem neiespējami, ka viņa atnāks atpakaļ, un tie atvēra vārtus, uzņēma viņas un, aizdedzinājuši lāpās ugunis, ielenca abas.

14Ps 66:20Viņa tiem varenā balsī sacīja: “Dievam slavu dziediet, slavu dziediet, Dievam slavu dziediet! Viņa žēlastība neatkāpās no Israēla nama, un viņš sadauzīja ar manu roku mūsu ienaidniekus šajā naktī.”

15Tad viņa, izņēmusi nocirsto galvu no maisa, rādīja visiem un sauca: “Redziet, Holoferna, asīriešu karaspēka virspavēlnieka, galva un, redzi, aizkars, aiz kura viņš piedzēries gulēja, un Kungs viņu sita ar sievietes roku.

16Dzīvs ir Kungs, kas mani nosargāja ceļā, ko es gāju, jo Holofernu piekrāpa mana seja viņam par pazudināšanu, bet viņš neizdarīja ar mani nekādu grēku, kas mani apgānītu vai apkaunotu.”

17Visu tautu sagrāba izbrīns, un tie krita pie zemes un pielūdza Dievu un vienprātībā sauca: “Slavēts, mūsu Dievs, kas šajā dienā esi nonicinājis savas tautas ienaidniekus.”

18Soģ 5:24Ozija viņai sacīja: “Visaugstais Dievs lai tevi svētī, meita, vairāk par visām sievām uz zemes, un lai svētīts Kungs Dievs, kas radīja debesis un zemi un kas tevi sagatavoja sadauzīt mūsu ienaidnieku vadoņa galvu,

19Lk 1:48jo tava cerība neatkāpsies no cilvēku sirdīm, kas pieminēs Dieva spēku mūžam. Lai Dievs tev to piešķir par mūžīgu slavu, apbalvodams tevi ar labumu, tādēļ ka tu nesaudzēji savu dzīvību mūsu tautas pazemojuma dēļ, bet devi pretsparu mūsu krišanai, staigājot taisni mūsu Dieva priekšā.”

20Un visa tauta sauca: “Lai notiek, lai notiek!”