1Šī ir svētība, ar ko Dieva vīrs Mozus svētīja Israēla dēlus pirms savas nāves.
2Viņš teica:
“Kungs no Sīnaja nāca,
no Seīra uzausa pār tiem,
no Pārānas kalna atspīdēja,
viņš nāca ar svētajiem pulkiem,
un uguns pie viņa labās rokas – tiem likums!
3Tiešām, viņš mīl savus ļaudis!
Visi svētie ir tavā rokā,
pie tavām kājām tie krīt,
klausa, ko saki!
4Mozus mums bauslību deva
par īpašumu Jēkaba sapulcei!
5Savam mīlulim viņš kļuva par ķēniņu –
kad tika pulcēti tautas galvenie,
kopā visas Israēla ciltis!
6Lai dzīvo Rūbens un nemirst,
lai viņam ļaužu jo daudz!
7Un šis par Jūdu. Tā viņš teica:
klausies, Kungs, Jūdas balsi,
pie viņa tautas aizved viņu!
Pats sevi viņš pratīs aizstāvēt strīdā,
jo tu tam palīgs pret ienaidniekiem!
8 Dievs!
Viņš jāj debesīs tev palīgā,
savā augstībā pa padebešiem!
27Senais Dievs – tava mājvieta!
Tu – zem mūžīgiem elkoņiem!
Viņš patrieks tavus ienaidniekus,
viņš ir teicis, ka tos iznīcinās!
28Droši Israēls vienatnē mājos!
Jēkabs redzēs maizes un vīna zemi,
jā, viņa debesis lāso rasu!
29Svētīts tu, Israēl! Kurš līdzinās tev?!
Kungs glābis tautu!
Viņš ir vairogs,
kas palīdz tev, viņš – tavas slavas zobens!
Tavi ienaidnieki klups tavā priekšā,
tu viņu augstienes nomīdīsi!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
