1“Ķēniņš Ptolemajs Filopators Ēģiptes varasvīriem un visām amatpersonām vēl būt sveicinātiem un veseliem.
2Arī paši esam sveiki un mūsu bērni tāpat, jo mūsu nodomus piepilda varenais Dievs, kā to esam vēlējušies.
3Daži mūsu draugi savas ļaunās dabas dēļ visai bieži uzstājīgi pārliecināja mūs sasaukt visas ķēniņvalsts jūdus un tos nomocīt ar nodevējiem pieņemtiem soda veidiem;
4tie skaidroja, ka mēs nekad nebūsim drošībā, kamēr tā netiks izdarīts, jo jūdiem uz visām tautām esot nelabs prāts.
5Un tie arī atveda jūdus, mocītus kā vergus vai sazvērniekus, bez jebkādas izvērtēšanas un pārbaudīšanas viņi centās tos pazudināt, iznīdējot mežonīgāk nekā skitu nežēlībās.
6Bet mēs mūsu labestīgās attieksmes dēļ pret visiem ļaudīm to bargi aizliedzām un tūlīt dāvājām viņiem dzīvību; uzzinājuši, ka Dievs debesīs pārrauga jūdus kā tēvs dēlus un ir visā palīdzīgs,
7kā arī ņemot vērā viņu pārliecinoši draudzīgo labdabību pret mums un mūsu senčiem, mēs taisnīgi atbrīvojām viņus no jebkādas vainas
8un visiem un katram pavēlējām atgriezties savā mājvietā, un lai neviens nekur viņiem turpmāk nekaitē un neko nepamatoti nepārmet.
9Jo ziniet, ja mēs sāksim ko ļaunu un nekrietnu pret viņiem vai kaitēsim tiem visiem, tad mums arvien un it visā neizbēgami būs klātesošs tiesātājs – ne parasts cilvēks, bet gan visas varas Valdītājs, augstais Dievs. Palieciet veseli!”
Jūdi soda atkritējus un dodas uz mājām10Saņēmuši šo vēstījumu, jūdi tomēr nesteidzās tūdaļ doties atceļā, bet uzrunāja ķēniņu, ka tiem no jūdu cilts, kuri labprātīgi nonicinājuši svēto Dievu un Dieva bauslību, jāsaņem no viņiem pelnīts sods.
11Viņi skaidroja, ka vēdera dēļ Dieva prātu noniecinājušie arī ķēniņa nodomiem nekad nebūs labvēlīgi.
12Un ķēniņš atzina viņus sakām taisnību un atbalstīja, atļaujot Dieva bauslības pārkāpējus netraucēti nīcināt visās viņa valsts malās bez jebkādas pieteikšanas ķēniņam vai viņa uzraudzības.
13Tad, vareni uzteikuši viņu, kā tas pieklājas, jūdu priesteri un viss pūlis uzsauca alleluja un priecīgi devās prom.
14Tā nu, ikvienu atkritušu cilts brāli ceļā sastopot, viņi to notvēra un nogalināja par piemēru citiem.
15Tajā dienā viņi nogalināja vairāk nekā trīs simti vīru un līksmoja priekā, ka iznīdējuši nešķīstus ļaudis.
16Bet paši, kas Dievu turējuši līdz savai nāvei un guvuši pilnīgas izglābšanās prieku, devās prom no pilsētas, rotājušies daždažādiem smaržīgiem vainagiem, ar prieku un izsaucieniem daudzvārdīgās slavinājumu dziesmās pateikdamies savam tēvutēvu Dievam, mūžīgajam Israēla Glābējam.
17Nonākuši Ptolemaīdā, vietā, kuru tās īpašību dēļ sauc par rožnesi un kur kuģi pēc viņu vēlmes viņus gaidīja septiņas dienas,
18jūdi rīkoja dzīres par izglābšanos, jo ķēniņš bija tiem dāsni piešķīris visu atceļam uz katra mājvietu.
19Dziļā pateicībā par mierīgu ceļojumu viņi nolēma tur pavadīt priekpilnas dienas visu savu uzturēšanās laiku.
20Un, svētījuši tās, dzīrošanas vietā uzceļot piemiņas stabu un ierīkojot lūgšanu vietu, viņi devās projām neskarti, brīvi, bezgala priecīgi un ķēniņa pavēles aizsargāti pa sauszemes, jūras un upes ceļiem katrs uz savu mājvietu.
21Ar slavu un iedvestajām bailēm viņi, neviena netraucēti, savos apgabalos bija iemantojuši daudz lielāku varu pret ienaidniekiem nekā iepriekš.
22Un visi pēc saraksta dabūja atpakaļ visu savu mantu, tā ka tie, kuriem kas bija, milzu bailēs atdeva to viņiem, jo diženais Dievs radīja viņu glābiņam dižu labvēlību.
23Lai slavēts Israēla Glābējs uz mūžīgiem laikiem! Āmen.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
