1Pirmajā mēnesī visa Israēla dēlu sapulce nonāca Cīna tuksnesī un tauta apmetās Kādēšā. Mirjāma nomira un tur tika apglabāta.
22Moz 17:1–7Sapulcei nebija ūdens, un viņi sacēlās pret Mozu un Āronu.
3Tauta strīdējās ar Mozu un teica: “Kaut mēs būtu iznīkuši tad, kad Kunga priekšā iznīka mūsu brāļi!
4Kāpēc tu atvedi Kunga pulku uz šo tuksnesi, lai šeit nomirtu gan mēs, gan mūsu ganāmpulki?!
5Kāpēc tu mūs aizvedi no Ēģiptes un atvedi mūs uz šo slikto vietu? Te nav kur sēt labību, nav ne vīģes koku, ne vīnakoku, ne granātābolu un nav ūdens, ko dzert!”
6Tad Mozus un Ārons no sapulces aizgāja pie Saiešanas telts durvīm, krita uz sava vaiga, un tiem parādījās Kunga godība.
7Un Kungs sacīja Mozum:
8“Ņem spieķi, sasauc sapulci – tu un tavs brālis Ārons – un runājiet, tai redzot, uz klinti, tad tā dos ūdeni. Tā tu iegūsi viņiem ūdeni no klints un padzirdīsi visu sapulci un tās ganāmpulkus!”
9Un Mozus ņēma spieķi, kas bija stāvējis Kunga priekšā, kā Kungs bija pavēlējis.
10Un Mozus un Ārons sapulcināja visu sapulci klints priekšā un teica tiem: “Klausieties nu, jūs dumpinieki! Vai lai no šīs klints mēs jums iegūstam ūdeni?!”
11Tad Mozus pacēla roku un divas reizes sita pa klinti ar savu spieķi, un izplūda daudz ūdens, un dzēra visa sapulce un tās ganāmpulki.
12Un Kungs sacīja Mozum un Āronam: “Tādēļ ka jūs man neticējāt, neatklājāt manu svētumu, Israēla dēliem redzot, jūs neaizvedīsiet šo pulku uz zemi, ko es tiem esmu devis!”
13Šie ir Merības ūdeņi, kur Israēla dēli strīdējās ar Kungu, bet viņš tiem atklājās svēts.
Edomieši liedz šķērsot savas robežas14No Kādēšas Mozus sūtīja vēstnešus pie Edoma ķēniņa: “Tā saka tavs brālis Israēls: tu zini visas nelaimes, kas mums notikušas, –
15kā mūsu tēvi aizgāja uz Ēģipti un mēs mitām Ēģiptē ilgu laiku, un ēģiptieši darīja ļaunu mums un mūsu tēviem,
16un mēs brēcām uz Kungu, un viņš mūs sadzirdēja un sūtīja eņģeli, un izveda mūs no Ēģiptes, un, redzi, mēs esam Kādēšā, pilsētā, kas ir blakus tavām robežām.
17Ļauj mums iziet cauri tavai zemei – mēs neiesim cauri laukiem vai vīnadārziem, mēs nedzersim ūdeni no akām, mēs iesim pa ķēniņa ceļu, mēs nenogriezīsimies ne pa labi, ne pa kreisi, kamēr nebūsim izgājuši cauri tavām robežām.”
18Bet Edoms viņam teica: “Tu neiesi cauri manām robežām! Citādi ar zobenu nākšu tev pretī!”
19Un Israēla dēli viņam teica: “Mēs iesim tikai pa ceļu, un, ja es vai mans ganāmpulks dzers tavu ūdeni, mēs par to samaksāsim – kāda runa! – mēs tikai iziesim cauri!”
20Taču viņš teica: “Tu neiesi cauri!” – un Edoms iznāca viņiem pretī ar daudz ļaudīm un lielu pārspēku.
21Edoms liedza Israēlam iziet cauri savām robežām, un Israēls nogriezās pa citu ceļu.
Ārona nāve22Israēla dēli aizgāja no Kādēšas, un visa sapulce nonāca pie Hora kalna.
23Un Kungs sacīja Mozum un Āronam Hora kalnā pie Edoma zemes robežām:
24“Lai Ārons tiek piepulcināts savai tautai, jo viņš neieies tajā zemē, ko es dodu Israēla dēliem, tādēļ ka jūs dumpojāt pret mani pie Merības ūdeņiem!
25Ņem Āronu un viņa dēlu Elāzāru un uzved tos Hora kalnā.
26Noģērb Āronam drānas un uzģērb tās viņa dēlam Elāzāram, bet Ārons lai tiek piepulcināts un nomirst tur!”
27Un Mozus darīja, kā Kungs pavēlēja, un, visai sapulcei redzot, viņi uzkāpa Hora kalnā.
282Moz 29:29; 4Moz 33:38; 5Moz 10:6Mozus novilka Āronam drānas un ietērpa tajās viņa dēlu Elāzāru, un Ārons nomira tur kalna galā. Pēc tam Mozus un Elāzārs nokāpa no kalna.
29Visa sapulce redzēja, ka Ārons ir nomiris, un viss Israēla nams apraudāja Āronu trīsdesmit dienas.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
