Wisdom of Solomon 17 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals

Piektais pretnostatījums: neziņas tumsa un bauslības gaisma

1 2Moz 10:21–23; Īj 15:20–24 Diži ir tavi spriedumi, nav viegli skaidrojami,

redzi, tādēļ nemācītie maldījās.

2Domādami, ka ir apspieduši svēto tautu,

viņi paši, kuriem bauslības nav,

no mūžīgās apredzības bēgot, savu pajumšu

gūstā bija sagūluši,

tumsas savažoti, dziļas un ilgas nakts dzelžos

sakaltām kājām,

3 Jes 29:15 jo viņi, kas bija iedomājušies,

ka nespodrs nemiņas aizkars slēps slepenos grēkus,

tika izklīdināti, pārbijušies un satraukti, ieraugot rēgus.

4Pat visapslēptākajās pakaktēs glābjoties,

viņi nepaglābās no bailēm,

šausma skandoņa šķindot tos apņēma,

vaiksti rādījās nomāktiem vaigiem, bez smaida.

5Tik stipras uguns nebija, kas spētu gaismot.

Spulgo zvaigžņu liesmas neuzdrīkstējās

apmirdzēt drūmo nakti.

6Vien drausmu pilna guns, neviena neiedegta,

izcauri plaikšņodama, viņiem parādījās;

bet šāda nebijuša skata šausminātiem

redzamais šķita vēl ļaunāks.

7 2Moz 7:11, 22; 8:14 Burvestību mākai nesekmējās māņi;

lepnais padoms pieredzēja kaunu:

8tie, kuri bailes un nemieru

solījās izdzīt no sirgstošās dvēseles,

paši sirga ar smieklīgām izbailēm.

9 Ps 53:6 Lai gan nekas briesmīgs tos nebiedēja,

jau kukaiņu garāmiešanas vien

un rāpuļu švīkstoņas iztramdīti,

viņi, vai mirstot aiz bailēm,

uzlūkot liedzās pat gaisu,

no kā nekur nevar izvairīties.

10Tik ļoti gļēvs ir ļaunums, ko paša liecība tiesā,

ko sirdsapziņas mocītu, pavada nospiedošais,

11jo bailes jau nav nekas cits

kā vien prāta spēju atteikšanās palīdzēt.

12Jo mazāk var apjaust to, kas sagaidāms,

jo draudīgāka šķiet neziņa, kas mokām pamatā.

13Un tā šajā patiesi bezspēcīgajā naktī,

kas augšup kāpa no visdziļākajiem

bezspēcīgās mirušo valstības ielokiem,

vienu un to pašu miegu viņi gulēja,

14te baisu rēgu vajāti,

te, dvēseles spēkiem atstājoties,

spēju kustēties zaudējuši,

jo pāri tiem vēlās pēkšņas un negaidītas bailes.

15Un ieslodzīts cietumā – ne no dzelzs darinātā –

tā tika uzraudzīts ikviens, lai kur ar nokritīs.

16Vai zemniekam, negaidot pārsteigtam, vai ganam

vai rokpelnim, smagi strādājot vientuļā laukā,

ikvienam vajadzēja ļauties nenovēršamajam,

17 3Moz 26:36 jo vienas un tās pašas tumsas važas visus sasaistīja.

Vai tas bija stabulētājs vējš,

vai putnu daiļskanīgās balsis izplestajos zaros,

vai ūdens, aizdunot ar sparu,

18vai brūkošu klinšu raupjā dārdoņa,

vai neredzams skrējiens, dzīvniekiem aizlēkšojot,

vai visnegantāko zvēru rēkoņa,

no kalnu iedobumiem atsviezdamās atbalss –

viss, drausmi biedējošs, spēju kustēties laupīja.

19Spožas gaismas apspīdēta,

visa pasaule nodevās saviem darbiem,

20bet viņiem vienīgajiem pāri klājās smaga nakts –

tās tumsas ataina, kas bija ceļā tos ieskaut,

un viņi paši sev bija vēl nepanesamāki par tumsu!