1Kāds godājams vīrs, pazīstams tās zemes priesteris, vārdā Elāzārs, jau krietnā vecumā un dzīvē dažādu tikumu apveltīts, aicināja sev tuvākos sirmgalvjus piesaukt svēto Dievu un lūdzās tā:
2“Valdniek, diženākais un augstākais, visspēcīgais Dievs, žēlsirdīgais visas radības Valdītāj,
3paskaties uz Ābrahāma pēcnācējiem, uz svētā Jēkaba dēliem, tavas svētītās daļas tautu, kas sveša svešā zemē netaisni iet bojā.
42Moz 14:28Tu pazudināji ūdeņos faraonu, šīs Ēģiptes iepriekšējo valdnieku, kurš dīžājās nekaunīgā valodā un pretlikumīgā augstprātībā ar daudziem kararatiem un pārāk lielu karaspēku, un parādīji žēlastības gaismu Israēla ciltij.
52Ķēn 19:35, 37Tu, Valdniek, satrieci Sanherību, spēcīgo asīriešu ķēniņu, kas lepojās milzu spēkiem un, ar ieročiem piesavinājies visas apkārtējās zemes, cēlās pret tavu svēto pilsētu, to nomelnodams savā lepnībā un pārdrošībā; tu skaidri atklāji savu spēku daudzām tautām.
6Dan 6:16, 22Tu izglābi Bābelē līdz pēdējam matam sveikus un veselus trīs draugus, kuri, lai izvairītos no tukšas pagāniskas pielūgšanas, labprātīgi atdeva savu dvēseli ugunij; tu apslacīji degošo sārtu un visu liesmu uzsūtīji ienaidniekam.
7Tu izvedi gaismā skaudīgo aprunu dēļ pazemē lauvām par ēsmu notriekto Daniēlu.
8Tu ieraudzīji dziļjūras vaļa vēderā dziestošo Jonu un sveiku un veselu to atdevi tuviniekiem.
9Arī tagad, augstprāta Nīdēj un visžēlīgais visu Sargātāj, parādies drīz Israēla cilts brāļiem, pretlikumīgo bezgožu cittautiešu pāridarīšanas upuriem.
10Bet, ja mūsu dzīvi svešumā pārņēmusi necieņa pret Svēto, tad, izrāvis mūs no ienaidnieku rokām, pazudini mūs, Valdniek, pēc sava prāta.
11Lai tukšticībnieki neslavē elkus par tavu mīļo ļaužu bojāeju, teikdami: neglāba gan viņus viņu Dievs.
12Tu, Mūžīgais, kam pieder viss spēks un visa vara, pievērs tagad mums skatienu: žēlo mūs, kas nelikumīgi, bezprāta lepnībā no dzīves izrauti kā tādi sazvērnieki.
13Lai izbīstas tautas šodien, Visugodātais, tava neuzvaramā spēka, tev pieder spēja glābt Jēkaba cilti.
14Tevi asarās lūdzas visi mazie bērni un viņu vecāki.
153Moz 26:44; 5Moz 30:3Lai visām tautām atklājas, ka tu esi ar mums, Kungs, un neesi savu vaigu no mums novērsis, bet izdari, Kungs, kā sacīji: pat ienaidnieku zemē es tos nenoraidīšu.”
Jūdi tiek izglābti un iegūst ķēniņa labvēlību16Līdzko Elāzārs bija beidzis lūgšanu, ķēniņš ar dzīvniekiem un karaspēku visā varenībā tuvojās zirgu skriešanās laukumam.
17Un jūdi, to vērojot, sāka skaļi saukt uz debesīm, tā ka tas atbalsojās tuvākajās ielejās un raisīja kareivjos spēju pārdzīvojumu.
18Tad augsti slavētais visa Valdītājs un patiesais Dievs atklāja savu svēto vaigu un atvēra debesu vārtus, no kurienes nolaidās divi eņģeļi, slavas apmirdzēti un baisi izskatā, un redzami visiem, izņemot jūdus.
19Viņi nostājās un pildīja ienaidniekus ar satraukumu un bailēm un savažoja tos kā iemietus.
20Un šaušalas pārņēma arī ķēniņu, un viņš aizmirsa savu ļaunprātīgo apņemšanos.
21Bet dzīvnieki pavērsās pret karaspēku, kas gāja aiz viņiem, un bradāja tos kājām un nonāvēja.
22Tad ķēniņa dusmas pārvērtās žēlabās, un viņš lēja asaras par saviem ļaunajiem plāniem.
23Jo, kad viņš izdzirdēja kliegšanu un ieraudzīja visus saliektus bojāejas priekšā, aiz niknuma raudot, viņš draudēja draugiem, teikdams:
24“Jūs pārkāpjat varu un nežēlībā esat pārspējuši tirānus un mani pašu, jūsu labdarītāju, jūs grasāties atstāt bez valdīšanas un atņemt man dzīvību, slepus kaldami ļaunus plānus, kuri kaitē valstij.
25Kurš ikvienu ir izdzinis no viņa mājas, pretlikumīgi sapulcinājis šeit tos, kas uzticībā turējuši mūsu valsts aizsardzību?
26Kurš tik prettiesiski gremdējis netaisnībā ļaudis, kas izsenis starp visām tautām izcēlušies ar labvēlību pret mums visās lietās un bieži uzņēmušies visļaunākās briesmas?
27Raisiet, raisiet vaļā netaisnās važas; sūtiet ar mieru uz mājvietām, izlūdzoties piedošanu par nodarīto!
28Atsvabiniet visspēcīgā dzīvā debesu Dieva dēlus, viņš no mūsu senču laikiem līdz pat šim brīdim sniedz mūsu valstij nevainojamu slavu un labklājību.”
29Tā, redzi, viņš teica. Un tūdaļ atsvabinātie jūdi sāka slavēt svēto glābēju Dievu par to, ka tikko izrāvušies no nāves.
30Pēc tam ķēniņš, atgriezies pilsētā, atsauca pie sevis atbildīgo par ienākumiem un lika jūdiem piešķirt vīnu un pārējo, kas nepieciešams līksmošanai, nolemdams, ka tanī pašā vietā, kur viņi domāja nāvi sagaidīt, lai tie septiņas dienas pilnā priekā svin savu izglābšanos.
31Tad agrāk nicinātie un peklei tuvu bijušie vai gandrīz jau tajā nokāpušie, no skarbas un nožēlojamas nāves izglābtie, katru dienu svinēja priekpilnas dzīres vietā, kas reiz bija domāta kā viņu kaps un pazudināšana.
32Pārtraukuši asaraino dziedāšanu, viņi sāka senču dziesmu un slavēja glābēju un brīnumu radītāju Dievu.
33Tāpat arī ķēniņš sarīkoja krietnas dzīres tam par godu un nepārtraukti raidīja uz debesīm bagātīgus atzinības vārdus par viņu brīnumaino glābiņu.
34Tad nu tie, kas agrāk jūdus bija lēmuši bojāejai un ka putni tos apgānītu, un ar prieku tos pierakstījuši, tagad dziļās vaimanās gremdējās kaunā un, slavu zaudējuši, dzēsa sevī ugunīgo pārdrošību.
35Tikmēr jūdi, kā jau teicām, bija sākuši dziedāt un svinēdami vadīja laiku, līksmi slavējot un skandējot psalmus.
36Un viņi iedibināja kopīgu paražu visās jūdu dzīvesvietās paaudžu paaudzēs minētās dienas vadīt priekā un nevis izēšanās un dzeršanas dēļ, bet pateicībā par Dieva sniegto izglābšanos.
37Viņi satikās ar ķēniņu un lūdza atļauju atgriezties savās dzīvesvietās.
38Jūdu pierakstīšana ilga četrdesmit dienas – no divdesmit piektās pahona mēneša dienas līdz ceturtajai epifa mēneša dienai, viņu iznīcināšanu bija nolikuši no epifa mēneša piektās līdz septītajai dienai – trijās dienās,
39kurās Visuvaldītājs dižā slavā rādīja savu žēlastību, viņus neskartus izglābdams.
40Jūdi pilnā ķēniņa apgādībā līksmojās līdz četrpadsmitajai dienai, kad tikās ar viņu un lūdza atlaist tos mājās.
41Un valdnieks, piekritis viņiem, augstsirdīgi uzrakstīja par jūdiem vēstījumu ar parakstu visiem pilsētas varasvīriem, un tam bija šāds saturs:
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
