Wisdom of Solomon 14 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals

1Vai arī – jūrā pošoties un grasīdamies šķērsot nevaldāmas bangas,

cits piesauc koka gabalu,

kas trauslāks vēl par kuģi, kurā brauc;

2 Sāl 8:5–6 jo tas gan darināts, lai gūtu peļņu,

bet gudrība to būvējusi, lietpratēja,

3 Ps 107:23–31; Jes 43:2, 16 un tava apredzība, Tēvs, ir tā, kas vada stūri.

Pat jūrā tu esi izklājis ceļu un drošu taku bangās,

4tā rādīdams, ka visās briesmās izglābt spēj,

un tādēļ ceļā doties var pat nepieredzējušais.

5Turklāt tu vēlies,

lai tavas gudrības veikums nepaliktu bez augļiem;

tādēļ cilvēki uztic dzīvību pat nieka kokam

un, ar plostu šķērsojot bangu vālus, izglābjas.

6 1Moz 6–7; Sīr 16:7; Bar 3:26–28 Tā arī aizsākumos, kad lepnie milzeņi gāja bojā,

pasaules cerība, patvērusies uz plosta,

ko stūrējot vadīja tava roka,

saglabāja nākamībai jaunas paaudzes sēklu.

7Lai svētīts koks, ar kuru īstenojas taisnīgums!

8 5Moz 27:15 Bet rokām darinātais lai ir nolādēts –

gan pats, gan tas, kurš to ir gatavojis:

viens tādēļ, ka to darinājis,

bet otrs – ka, būdams iznīcīgs, dēvēts par dievu.

9Gan bezdievīgais Dievam nīstams,

gan viņa bezdievīgums;

10 Jes 2:17–18 gan darinātāju, gan darināto –

abus gaida sods,

11kas tādēļ piemeklēs arī cittautiešu elkus,

jo tie no Dieva radītā ir kļuvuši par riebeklību,

par slazdu cilvēku dvēselēm,

nesaprātīgo kājām par cilpu.

12Tādēļ ka laulības pārkāpšana sākās ar domu par elkiem,

to izdomāšana izpostīja dzīvību.

13Nedz iesākumā tādi bija,

nedz mūžībā būs –

14tukšas cilvēku iedomas dēļ pasaulē nākuši,

drīz vien tiem paredzēts gals.

15Kāds tēvs, pāragru sēru mākts

par savu priekšlaicīgi laupītu bērnu,

darināja viņa atveidu;

un to, kas iepriekš bija tikai miris cilvēks,

tagad godināja kā dievu

un atstāja padotajiem mantojumā

iesvētīto noslēpumus un ritus.

16 Dan 3:1–6 Bezdievīgā ieraža ar laiku auga spēkā.

To sāka ievērot kā likumu,

un pēc patvaldnieka rīkojumiem

grebtos tēlus dievbijīgi godināja.

17Ļaudis, kas, tālu dzīvojot,

nespēja godināt valdnieku pašu,

tālo attēlojot vaigā, darināja visiem redzamu

godinātā atveidu,

lai ar savu dedzību klāt neesošajam

kā klātesošam glaimotu.

18Amatnieka godkārība rosināja arī nezinātājus

vēl vairāk izplatīt šo svētbijīgo godāšanu,

19jo, vēlēdamies valdītājam drīzāk izpatikt,

ar savu prasmi tas pielāgoja daiļāku atveidu viņa tēlam,

20bet ļaužu pūļi, darba dailes vilināti,

to, kuru nesen godāja kā cilvēku,

par pielūdzamu tagad uzskatīja.

21 Jes 42:8 Un pasaulei par slazdu kļuva tas,

ka, nelaimei vai patvaldnieka varai vergodami,

ļaudis vārdu, kurā nevar dalīties ar citiem,

deva koka gabalam vai akmenim.

22 Rm 1:28–31 Un vēl par maz tiem bija Dieva pazīšanā maldīties,

bet, dzīvojot lielā nezināšanas kurinātā karā,

viņi sveic kā mieru tik milzīgu ļaunumu,

23proti, to, ka savos ritos, kur bērnus slepkavo,

vai slēgtās noslēpumu svinībās,

vai trakulīgās dzīrēs pēc svešiem priekšrakstiem

24tie dzīves skaidrību un laulības šķīstumu zaudē,

no slēpņa uzbrūkot, viens otru nonāvē

vai pakļauj rūgtām ciešanām, ielaužoties cita laulībā;

25 Jer 7:9; Gal 5:19–21 ka visu savstarpējā sajaukumā noteic asinis un slepkavības, zagšana un viltus,

samaitātība un neuzticamība, kūdīšana, nepatiesi zvēresti,

26satraukums krietno vidū, nepateicība,

dvēseļu sagandēšana, samainīšanās dzimumiem,

sajukums laulībās, laulības pārkāpšana un izlaidība.

27Jo vārdā neminamu elku dievināšana

ir visa ļaunā aizsākums, pamats un kalngals,

28bet ļauna darītāji vai nu līksmodami trako,

vai melodami pravieto, –

vai netaisni dzīvo, vai arī bārstās nepatiesiem zvērestiem,

29 Am 8:13–14 jo, nedzīvajiem elkiem uzticēdamies,

nekādas nelaimes tie, nepatiesi zvērot, nebaidās.

30Taču abu iemeslu dēļ viņus taisnība vajās:

gan tādēļ, ka, veltoties elkiem, ļauni sprieda par Dievu,

gan tādēļ, ka, svētbijību nicinot, netaisni ar viltu zvērējuši;

31jo ne jau zvērot piesauktā spēks,

bet grēciniekiem paredzētā taisnība ir tā,

kas vienmēr soda netaisnīgo pārkāpumus.