1Ījabs atbildēja, sacīdams:
2“Patiešām, jūs esat ļaudis,
ar kuriem reizē gudrība nomirs!
3Bet man ir prāts tāpat kā jums,
nemaz neesmu zemāks par jums!
Kas to nesaprot?
4Apsmiekls savam tuvākam es –
saucu Dievu, un viņš atbild!
Apsmiekls es, taisnais un krietnais!
5Tas nestundu nicina, kurš ir drošībā,
tā nolikta tiem, kam kāja misas!
6Mierā stāv sirotāju teltis
un drošumā tie, kas dusmo Dievu,
kas Dievu tur rokā!
7Bet patiesi,
vaicā zvēriem, tie mācīs tevi,
un putnam debesīs, un tas tev teiks,
8vai saki zemei, tā mācīs tevi,
un stāstīs tev zivis jūrā –
9no visiem šiem kurš gan nezinās,
ka Kunga roka viņu radījusi?
10Jo ik dzīva dvaša rokā viņam
un viss gars, kas cilvēku miesās!
11Vai tad auss nepārbauda vārdus,
tāpat kā mute izbauda garšu?
12Vai veču vidū gudrība mīt
vai mūža ilgumā saprašana?
13Pie viņa gudrība un varenība,
viņam gan padoms, gan saprašana!
14Redzi, viņš sagāž – neviens neuzcels,
viņš ieslēdz – neviens neatdarīs!
15Redzi, viņš ūdeņus aptur – tie izsīkst,
tos palaiž – tie ārda zemi.
16Pie viņa spēks un gudra ziņa,
gan krāpējs, gan apkrāptais – abi viņa!
17Padomniekus viņš vadā basus
un tiesnešus dara par muļķiem,
18viņš ķēniņiem atņem varu
un apsien tiem virvi ap gurniem,
19viņš priesterus vadā basus,
un dižciltīgos viņš gāž,
20kam visi tic, tam viņš valodu atņem
un vecajos atstāj bez prāta,
21izsmieklu izlej pār augstmaņiem
un stipriniekiem atsien jostu,
22viņš dziļumus ceļ ārā no tumsas
un nāves ēnu izved gaismā,
23viņš vairo tautas un izdeldē,
liek tautām plesties un izklīdina,
24zemes valdniekiem atņem prātu,
tuksnesī vadā, kur ceļa nav,
25tie taustās pa tumsu, un gaismas nav,
tos vadā kā apdzērušos.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
