1 Jer 1:5 Klausieties, salas, uz mani,
un sadzirdiet, tālās tautas, –
Kungs mani jau kopš klēpja saucis,
kopš mātes miesām
viņš piesaucis manu vārdu!
2 Ebr 4:12; Atkl 1:16 Viņš darījis manu muti par asu zobenu,
paslēpis mani savas rokas ēnā,
viņš darījis mani par urbjošu bultu,
savā bultmakā viņš mani noglabājis!
3Viņš man teica:
“Tu esi mans kalps, Israēl,
tevī godinās mani!”
4Bet es teicu:
velti es pūlējos,
niekiem un tukšībai šķiedu spēkus,
tādēļ mana tiesa pie Kunga
un mana alga pie Dieva!
5Tagad runā Kungs,
kas jau kopš klēpja
mani darījis sev par kalpu,
lai vedu Jēkabu pie viņa
un Israēlu viņam piepulcinu, –
es pagodināts Kunga priekšā,
mans Dievs ir mans stiprums!
6 Jes 42:6; Lk 2:32; Apd 13:47; 26:23 Un viņš teica:
“Par maz, ka tu esi mans kalps,
ka atjauno Jēkaba ciltis
un sargā Israēlu, lai pārvestu to pie manis, –
es tevi darīšu par gaismu tautām,
lai mana glābšana sniegtos līdz zemes malai!”
7Tā saka Kungs, Izpircējs, Israēla Svētais,
nicinātam, tautu nonievātam,
visādu valdnieku vergam:
“Ķēniņi redzēs un piecelsies,
augstmaņi zemosies,
jo Kungs ir uzticams,
Israēla Svētais tevi ir izredzējis!”
Ciānas bērni tiks pārvesti mājās8 2Kor 6:2 Tā saka Kungs:
“Laipnības laikā es tev atbildēju,
glābšanas dienā es tev palīdzēju,
es sargāju tevi un darīju par derības tautu,
lai atjaunotu šo zemi,
lai atdotu atņemto mantojumu,
9lai sacītu ieslodzītajiem: nāciet laukā! –
un tiem, kas tumsā: rādieties šurp!
Pie visiem ceļiem tie ganīsies,
uz visām kalnu korēm tiem būs ganības!
10 Atkl 7:16–17 Tie necietīs izsalkumu un slāpes,
tiem necirtīs svelmains vējš un saule,
jo viņu žēlotājs tos vadīs,
pie ūdens avotiem aizvedīs!
11Visus kalnus es padarīšu par ceļiem,
un manas takas pa augšieni vīsies!
12Redzi, šie no tālienes nāks,
Redzi, citi no ziemeļiem un jūras puses
un tie – no Sīnīmas zemes!”
13Gavilējiet, debesis, līksmo zeme,
kalni, izlauzieties gavilēs,
jo Kungs mierinājis savu tautu
un savus apspiestos apžēlojis!
14Un Ciāna saka:
Kungs pametis mani,
mans Kungs mani aizmirsis! –
15Vai sieva savu zīdaini aizmirst,
vai nemīl to, kas no klēpja nācis? –
Pat ja tā tevi aizmirstu,
es tevi neaizmirsīšu!
16Redzi, sev delnās tavu vārdu
es esmu iegriezis,
tavi mūri ir manā priekšā vienmēr!
17Jau steidz tie, kas tevi uzcels, –
tavi postītāji un nīdētāji aizies no tevis!
18Pacel acis un raugies visapkārt –
tie visi jau sapulcējušies un nāk pie tevis!
“Es esmu dzīvs,” saka Kungs,
“tos visus tu apliki sev kā rotu,
apjozi sev kā līgava!
19Tavas drupas un tavs izpostījums,
un tava izdeldētā zeme
kļūs par šauru tiem, kas tur mīt,
un tavi nīdētāji būs tālu no tevis!
20Tavas ausis vēl dzirdēs
tavus atņemtos dēlus sakām:
par šauru šī vieta,
dod plašumu, kur dzīvot!
21Un tu savā sirdī teiksi:
kurš man dzemdējis šos?! –
jo es biju bez bērniem un padzīta,
patriekta trimdā,
un kurš šos uzaudzināja?
Redzi, es biju palikusi viena,
no kurienes šie?!”
22Tā saka Kungs Dievs:
“Redzi, pār tautām es stiepšu savu roku,
pār tautām celšu savu karogu,
un tie nesīs sev pie krūtīm tavus dēlus
un tavas meitas nēsās uz pleciem!
23Ķēniņi tevi auklēs,
un viņu kundzes zīdīs tevi,
tie zemosies tev ar seju līdz zemei
un tavu kāju putekļus laizīs –
tad tu zināsi, ka es esmu Kungs,
kaunā es nepalieku –
gaidi uz mani!”
24Vai spēkavīram var atņemt guvumu,
vai varmākas gūstekņi var paglābties?
25Jo tā saka Kungs:
“Pat spēkavīra gūstekņi tiks svabadi,
pat varmākas gūtie paglābsies –
es pats šķiršu strīdu ar tiem,
kas strīdas pret tevi,
es izglābšu tavus dēlus!
26Tavus apspiedējus es ēdināšu
ar viņu pašu miesu,
dzirdīšu pašu asinīm kā ar vīnu –
tad visi dzīvie zinās,
ka es, Kungs, esmu tavs Glābējs,
ka Jēkaba Varenais ir tavs izpircējs!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
