1Šie ir vārdi, ko Kungs Jeremijam teica par sausumu:
2“Jūda sēro,
vārti izkaltuši melnē uz zemes,
un Jeruzālemē paceļas klaigas.
3Tās dižciltīgie sūta kalpus,
tie iet pie akām,
tie ūdeni neatrod,
tie atgriežas tukšiem traukiem –
apkaunoti un apsmieti
tie apklāj sev galvas.
4Sajukums pa visu zemi,
jo zemē nav lietus,
zemnieki apkaunoti
apklāj sev galvas.
5Pat briežumāte
uz lauka dzemdē un pamet,
jo zāles nav.
6Mežēzeļi stāv uz kailajiem pakalniem
un kā šakāļi ošņā gaisu –
acis tiem nīkst,
jo nav ne zaļuma.”
7Kaut mūsu vainas mūs apsūdz,
Kungs, dari jel ko sava vārda dēļ,
jo liela ir mūsu atkrišana,
pret tevi mēs grēkojuši!
8Israēla cerība un glābēj!
Kādēļ tev nelaimes brīdī būt
kā svešiniekam šajā zemē
un kā ceļiniekam, kas iegriežas pārnakšņot?
9Kādēļ tev būt kā paklupušam vīram,
kā spēkavīram, kas palīdzēt nevar?
Kungs, tu esi pie mums,
mēs tavā vārdā saukti!
Nepamet mūs!
10Tā saka Kungs par šo tautu: “Tie klaiņoja un nepratās pievaldīt savas kājas, un Kungs tos vairs negrib, tagad viņš atcerēsies to vainas un piemeklēs viņu grēkus!”
11Un Kungs man teica: “Nelūdz šai tautai labumu!
12Kaut tie gavētu, es viņu klaigas nedzirdēšu, kaut tie sadedzināmos upurus upurētu un labības dāvanas nestu, es tos negribu, un es tos iznīdēšu ar zobenu, badu un mēri!”
Viltus pravieši13Un es teicu: “Ak, Kungs Dievs! Redzi, pravieši tiem saka: zobenu jūs neredzēsiet, un bada jums nebūs, un patiesu mieru es jums došu šai vietā.”
14Kungs man teica: “Pravieši manā vārdā pravieto melus, es tos nesūtīju, un es tiem runāt nepavēlēju. Tie pravieto jums viltus redzējumus, pareģojumus, niekus un savas sirds viltu!”
15Tādēļ tā saka Kungs par praviešiem, kuri pravieto viņa vārdā: “Es tos nesūtīju, un pravieši, kuri saka: šajā zemē nebūs bada un zobena, – paši ņems galu no bada un no zobena!
16Un tā tauta, kurai tie pravieto, tiks iztriekta Jeruzālemes ielās zobena priekšā, un nebūs, kas tos aprok – viņus, viņu sievas, viņu dēlus un meitas! Es izliešu pār tiem viņu ļaunumu!
17Saki tiem šos vārdus:
manas acis asarām pierit
nakti un dienu un nerimst,
jo posts ir liels,
satriekta jaunava, mana tautmeita,
ar nedziedējamu brūci!
18Kad es izgāju uz lauka,
redzi, zobena caururbtie,
kad es iegāju pilsētā,
redzi, badacietēji,
pravieši un priesteri
spiesti vilkties uz zemi,
ko nepazīst.”
Tautas lūgšana pēc žēlastības19Vai tu mestin pameti Jūdu,
vai Ciāna tavai dvēselei noriebusies?
Kādēļ tu satrieci mūs
un mums nav dziedēšanas?
Mēs ilgojāmies pēc miera,
bet laba nav,
un pēc dziedēšanas laika,
bet, redzi, šaušalas!
20Mēs zinām, Kungs,
savu ļaunumu un mūsu tēvu vainas,
jo pret tevi mēs grēkojuši!
21Neatmet mūs sava vārda dēļ,
neapzaimo savu goda krēslu,
atceries, nelauz ar mums derību!
22Vai starp tautu elkiem
ir tādi, kas dod lietu,
un vai debesis dos lietavas?
Vai ne tu esi mūsu Kungs Dievs?
Mēs ceram uz tevi,
jo tu esi, kas visu to dod!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
