Lūkas ev. 7 - Latvian Gluck 8th edition

Jēzus dziedina virsnieka kalpu, 1; uzmodina Naīnē atraitnes dēlu, 11; rāda Jāņa mācekļiem, ka Viņš Tas Pestītājs, 18; viena grēciniece Viņu svaida, 36.

1Kad nu Viņš ļaudīm dzirdot visus Savus vārdus bija pabeidzis, tad Viņš iegāja Kapernaumā. Dievu sacīdami: “Liels pravietis mūsu starpā ir cēlies, un Dievs Savus ļaudis uzlūkojis.” un ļauniem gariem. Un daudziem akliem Viņš dāvināja gaismu.

22Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Ejat un atsakāt Jānim, ko esat redzējuši un dzirdējuši, ka akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi top uzmodināti, nabagiem prieka vārds top sludināts;

23Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājās.”

24Un Jāņa vēstnešiem aizejot, Viņš iesāka runāt uz ļaudīm par Jāni: “Ko esat izgājuši tuksnesī skatīties? Vai niedri, ko vējš šauba?

25Jeb ko esat izgājuši redzēt? Vai cilvēku, mīkstās drēbēs apģērbtu? Redzi, tie, kas dārgās drānās un kārībā dzīvo, ir ķēniņu namos.

26Jeb ko esat izgājuši redzēt? Vai pravieti? Tiešām, Es jums saku, daudz vairāk

nekā pravieti.

27Šis ir, par ko rakstīts: redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, kas Tavu ceļu sataisīs Tavā priekšā. ir iznīcinājuši, nelikdamies no viņa kristīties. , .