1Es derību esmu derējis ar savām acīm, ka man nebija uzlūkot sievieti. . , vai licis izīgt atraitnes acīm, 29:7.
22Tad lai mans elkonis atkrīt no pleca un mana roka lai nolūst no stilba.
23Jo mani biedina Dieva sods un Viņa augstības priekšā esmu nespēcīgs. 32:22. Jes 13:6.
24Ja uz zeltu esmu licis savu cerību, vai uz šķīstu zeltu sacījis: mans patvērums; Dāv.dz 62:10, 52:8.
25Ja esmu priecājies, ka man liela manta un ka mana roka ko laba sakrājusi;
26Ja saules gaismu esmu uzlūkojis, kad tā spīdēja, vai mēnesi, kad tas spoži tecēja, 5Moz 4:19.
27Un mana sirds būtu ļāvusies pievilties, ka savu roku no mutes uz tiem būtu pacēlis (tos godināt);
28Tas arī būtu noziegums tiesnešu priekšā, jo es būtu aizliedzis Dievu augstībā.
29Ja esmu priecājies par sava nīdētāja nelaimi un lēkājis, kad posts to aizņēma. Sak 24:17.
30Jo es savai mutei neļāvu grēkot, ka es viņa dvēseli būtu lādējis, - 2Moz 23:13. Sak 8:7. Jēk 3.
31Ja manai saimei nebija jāsaka: vai kāds pie viņa galda gaļas nav paēdis?
32Svešiniekam nebija jāpaliek par nakti ārā, savas durvis es atdarīju pret ceļa pusi - Ebr 13:2.
33Ja kā Ādams esmu apklājis savus pārkāpumus, savu noziegumu apslēpdams savā sirdī 1Moz 3:12. Hoz 6:7.
34Ka man bija bail no lielā ļaužu pulka, vai ka radu pelšana man biedēja, ka es klusu turējos, negāju ārā pa durvīm - 2Moz 23:2.
35Ak kaut man būtu, kas mani klausītu! redzi, še mans raksts, lai Dievs man atbild, un tas raksts, ko mans pretinieks rakstījis! 13:18, 19:23.
36Tiešām, uz saviem kamiešiem es to gribu nest, to sev gribu apsiet kā kroni.
37Visus savus soļus es tam gribu izstāstīt, kā valdnieks es pie tā gribu pieiet -
38Ja mans tīrums par mani kliedz, un viņa vagas kopā raud,
39Ja es viņa augļus esmu velti ēdis un arāju dvēselei licis nopūsties: 24:10-12. Jer 22:13.
40Tad lai man aug dadži kviešu vietā un ērkšķi miežu vietā! Tā Ījaba vārdi beidzās.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
