1Tā saka Tas Kungs: redzi, Es celšu maitātāja garu pret Bābeli un pret tiem, kas viņu vidū dzīvo, kas pret Manim ceļas. bultas, sagrābiet bruņas; Tas Kungs pamodinājis Mēdiešu ķēniņu sirdi, jo Viņa padoms ir pret Bābeli, to samaitāt; jo šī ir Tā Kunga atriebšana, atriebšana Viņa nama dēļ. ugunī nodegušas, un karavīri noguruši. ! Kā Bābele ir tapusi par biedēkli starp tautām! taps nopostīti, un viņas augstie vārti ar uguni sadedzināti, tā ka tautas velti strādājušas, un ļaudis ugunij par labu pūlējušies.” Dāv.dz 137:7. Jes 2:12. Habak 2:13, 3:13.
59Šis ir vārds, ko pravietis Jeremija pavēlēja Serajam, Nerijas dēlam, Maāsejas dēla dēlam, kad šis ar Cedeķiju, Jūda ķēniņu, gāja uz Bābeli, viņa valdīšanas ceturtā gadā, un Seraja bija mierīgs lielkungs.
60Un Jeremija rakstīja visu to ļaunumu, kam bija nākt pār Bābeli, grāmatā, visus šos vārdus, kas rakstīti pret Bābeli. 36:2.
61Un Jeremija sacīja uz Seraju: “Kad tu nonāksi Bābelē, tad pielūko un lasi visus šos vārdus,
62Un saki: ak Kungs, Tu pret šo vietu esi runājis, ka to gribi izdeldēt, tā ka tur vairs nepaliek iedzīvotāju, ne cilvēku ne lopu, bet ka tai jāpaliek par mūžīgu posta vietu.
63Un kad tu šo grāmatu esi izlasījis, tad piesien pie tās akmeni un iemet to Eifrata upē, Mat 18:6. Parād 18:21.
64Un saki: tāpat Bābele nogrims un nenāks vairs augšā no nelaimes, ko Es pār viņu vedīšu, un tie nogurs.” Tik tālu Jeremijas vārdi.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
