1Kā sniegs vasarai un lietus pļaujamam laikam, tā ģeķim nepieder gods. ,
19Tā pat ir vīrs, kas savu tuvāko pievīlis saka: “Es tikai pajokoju.”
20Kad malkas nav, tad uguns izdziest, un kad lišķa nav, tad ķilda rimst. 22:10.
21Kā ogles liesmu un malka uguni, tā rējējs cilvēks saceļ ķildu.
22Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un spiežās dziļi sirdī. 18:8. Dāv.dz 55:21.
23Dedzīgi vārdi, bet neganta sirds ir poda gabals pārvilkts ar netīru sudrabu.
24Kas tevi ienīst, ir ar muti draugs, bet savā sirdī viņš domā uz viltu. 10:18.
25Kad tas mīlīgi runā, tad netici viņam, jo septiņas negantības viņa sirdī. 6:16.
26Lai gan ienaidu aizsedz ar viltu, tomēr viņa niknums ļaužu priekšā nāks gaismā.
27Kas bedri rok, tas tanī iekritīs, un kas akmeni veļ uz to tas atvelsies. Dāv.dz 7:16. Māc 10:8.
28Viltus mēle ienīst to, kam pati dzēlusi, un mīksta mute padara nelaimi.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.