1Un Tas Kungs piemeklēja Sāru, kā viņš bija sacījis, un Tas Kungs darīja Sārai, kā bija runājis. Dievs tam bija pavēlējis.
5Un Ābrahāms bija simts gadus vecs, kad tam Īzaks, viņa dēls, piedzima.
6Un Sāra sacīja: smiešanos Dievs man ir sataisījis; ikkatrs, kas to dzirdēs, par mani smiesies.
7Un tā sacīja: kas gan Ābrahāmam būtu sacījis, ka Sāra bērnus zīdīs? Jo es esmu dzemdējusi dēlu viņa vecumā.
8Un bērns auga un tapa no krūtīm atšķirts, un Ābrahāms darīja lielas dzīres dienā, kad Īzaks tapa atšķirts.
9Un Sāra redzēja ēģiptietes Hāgares, dēlu, ko tā Ābrahāmam bija dzemdējusi, smējēju esam;
10Un tā sacīja uz Ābrahāmu: “Izdzen šo kalponi un viņas dēlu, jo šīs kalpones dēlam nebūs mantot līdz ar manu dēlu, ar Īzaku.” un tavas kalpones dēļ. Visu, ko Sāra tev ir sacījusi, - klausi viņas balsij, jo Īzakā tev dzimums taps nosaukts. pie Dieva, ka tu negribi viltīgs būt pret mani, nedz pret maniem bērniem, nedz pret maniem bērnu bērniem; pēc tās žēlastības, ko es tev darījis, tev būs man darīt un zemei, kur tu kā svešinieks piemīti.”
24Un Ābrahāms sacīja: “Es zvērēšu.”
25Un Ābrahāms norāja Abimelehu ūdens akas dēļ, ko Abimeleha kalpi ar varu bija paņēmuši.
26Tad Abimelēhs sacīja: “Es nezinu, kas to darījis, ne tu man to esi sacījis, nedz es to arī esmu dzirdējis līdz šai dienai.”
27Un Ābrahāms ņēma avis un vēršus un deva tos Abimeleham, un tie abi cēla derību.
28Bet Ābrahāms nolika savrup septiņus jērus.
29Tad Abimelehs sacīja uz Ābrahāmu: “Par ko šie septiņi jēri, ko tu savrup esi nolicis?”
30Un viņš sacīja: “Par to, ka tev būs ņemt šos septiņus jērus no manas rokas, lai man būtu par liecību, ka es šo aku racis.”
31Tāpēc tā vieta nosaukta Bēršeba, ka tie abi tur bija zvērējuši.
32Un tie derēja derību Bēršebā. Tad cēlās Abimelehs un Pīkols, viņa karaspēka virsnieks, un griezās atpakaļ uz Fīlistu zemi. Bēršebā, un piesauca tur Tā Kunga, mūžīgā Dieva, vārdu.
34Un Ābrahāms piemita kā svešinieks Fīlistu zemē ilgu laiku.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
