1Un notikās tanī laikā, ka Jūda no saviem brāļiem nogāja un apmetās pie kāda adulamieti, vārdā Hīra. un tavs spieķis, kas tavā rokā.” Un tas viņai to deva un iegāja pie tās; un tā tapa grūta no viņa.
19Un tā cēlās un aizgāja un nolika apsegu un apvilka savas atraitņu drēbes.
20Un Jūda sūtīja āzi caur savu draugu, adulamnieku, paņemt ķīlas no sievas rokas, bet tas to neatrada.
21Tad tas vaicāja tās vietas ļaudis sacīdams: “Kur ir tā mauka, kas Enaimā uz ceļa sēdējusi?” Un tie sacīja: “Še maukas nav bijis.”
22Un tas atgriezās pie Jūdas un sacīja: “Es to neesmu atradis, un tās vietas ļaudis arīdzan saka: še maukas nav bijis.”
23Tad Jūda sacīja: “Lai tā to sev patur, ka netopam kaunā! Redzi, es šo āzi esmu sūtījis, un tu viņas neesi atradis.”
24Un notikās pēc kādiem trim mēnešiem, tad Jūdam tapa vēstīts un sacīts: “Tamāra, tava vedekla, maucību dzinusi, un redzi, tā ir arī grūta no maukošanas.” Tad Jūda sacīja: “Izvediet to ārā, ka tā top sadedzināta.”
25Kad nu tā tapa izvesta, tad tā sūtīja pie sava tēvoča un sacīja: “No tā vīra, kam šās lietas pieder, es esmu grūta.” Un tā sacīja: “Vai pazīsti jel, - kam šis aizspiežamais gredzens un šī aproce un šis spieķis pieder?”
26Un Jūda tās pazina un sacīja: “Tā sieva ir taisnāka nekā es, tāpēc ka es viņu savam dēlam Šelum neesmu devis.” Un viņš to vairs neatzina.
27Un tai dzemdējot, redzi, tai bija dvīņi viņas miesās.
28Un kad tā dzemdēja, tad viens roku izbāza, un bērnu saņēmēja to ņēma un apsēja sarkanu pavedienu ap roku un sacīja: “Šis nāks pirmais ārā.”
29Un kad tas roku ievilka, redzi, tad nāca viņa brālis ārā; un tā sacīja: “Kāpēc tu sev plēsumu esi plēsis?” Un tā viņa vārdu nosauca Perec (plēsis).
30Un pēc tam viņa brālis nāca ārā, ap kā roku sarkanais pavediens bija, un tā viņa vārdu nosauca Zerahs (atspīdums).
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
