1Un Israēla bērni darīja, kas Tam Kungam nepatika. Tad Tas Kungs tos nodeva Midiāniešu rokā septiņus gadus.
2Kad nu Midiāniešu roka palika stipra pret Israēli, tad Israēla bērni sev taisīja alas kalnos un bedres un stipras pilis Midiāniešu dēļ.
3Jo kad Israēls bija sējis, tad nāca Midiānieši un Amalekieši un austruma ļaudis un cēlās pret tiem.
4Un apmetās pret tiem un postīja zemes druvas līdz Gazai; tie neatlicināja pārtikas Israēlā, nedz sīku lopu nedz vēršu nedz ēzeļu.
5Jo tie atnāca ar saviem ganāmiem pulkiem un ar savām teltīm, tie nāca tā kā siseņu pulks, ka tos ar viņu kamieļiem nevarēja skaitīt, un tie nāca, zemi postīt.
6Un Israēls ļoti panīka caur Midiāniešiem. Tad Israēla bērni brēca uz To Kungu.
7Un notikās, kad Israēla bērni Midiāna dēļ uz To Kungu brēca,
8Tad Tas Kungs sūtīja pravieti pie Israēla bērniem; tas uz viņiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es jūs esmu izvedis no Ēģiptes un jūs izvedis no vergu nama
9Un jūs izglābis no ēģiptiešu rokas un no visu rokas, kas jūs spieda, un Es tos jūsu priekšā izdzinis un jums devis viņu zemi.
10Un Es uz jums sacīju: Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, nebīstaties Amoriešu dievus, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet jūs neesat klausījuši Manai balsij.
11Un Tā Kunga eņģelis nāca un apsēdās apakš tā ozola Ofrā, kas piederēja Joasam, no Abiēzera nama, un viņu dēls Gideons kūla kviešus vīna spaidā, lai tos paslēptu no Midiāniešiem.
12Un Tā Kunga eņģelis tam parādījās un uz to sacīja: Tas Kungs ar tevi, tu stiprais varenais vīrs!
13Bet Gideons uz viņu sacīja: mans Kungs, kad Tas Kungs ir ar mums, kāpēc tad visas šīs bēdas mums uznākušas? Un kur ir visi Viņa brīnumi, ko mums mūsu tēvi teikuši, sacīdami: vai Tas Kungs mūs nav izvedis no Ēģiptes? Bet nu Tas Kungs mūs atstājis un nodevis Midiāniešu rokā.
14Tad Tas Kungs uz viņu atgriezās un sacīja: noej šinī savā spēkā, un atpestī Israēli no Midiāniešu rokas; redzi, Es tevi esmu sūtījis. Lūk 24:49., un viņš pūta tauri un sasauca Abiēzeriešus sev sekot.
35Un viņš sūtīja vēstnešus pa visu Manasu; ir tie tapa sasaukti, viņam sekot. Un viņš sūtīja vēstnešus pa Ašeru un pa Zebulonu un pa Naftalu un tie nāca viņiem pretī.
36Un Gideons sacīja uz Dievu: ja Tu Israēli gribi izpestīt caur manu roku, kā Tu esi runājis, -
37Redzi, es nolikšu aitas cirpumu uz klonu; kad rasa būs uz cirpuma vien un pa visu zemi sausums, tad es zināšu, ka Tu Israēli izpestīsi caur manu roku, kā Tu esi sacījis.
38Un tā notika. Jo viņš agri no rīta uzcēlās un izspieda cirpumu un izgrieza rasu no cirpuma, vienu kausu pilnu ar ūdeni.
39Un Gideons sacīja uz Dievu: lai Tava bardzība pret mani neiedegās, ka vēlreiz runāju, - es vēlreiz raudzīšu ar cirpumu. Lai jel ir sausums uz cirpuma vien, un pa visu zemi lai ir rasa.
40Un Dievs tā darīja tanī naktī; un sausums bija uz cirpuma vien, un pa visu zemi bija rasa.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.