1Un pēc diviem gadiem Faraons redzēja sapni un redzi, viņš stāvēja upes malā.
2Un redzi, no upes izkāpa septiņas govis krāšņu augumu un treknām miesām, un tās ganījās niedrēs.
3Un redzi, septiņas citas govis izkāpa pēc šīm no upes, nejauku augumu un liesām miesām, un piestājās pie citām govīm upes malā.
4Un govis ar nejauku izskatu un liesām miesām ierija septiņas treknās govis krāšņu izskatu; - tad Faraons atmodās.
5Pēc viņš atkal aizmiga un sapņoja otro reizi. Un redzi, septiņas vārpas auga uz viena stiebra, briedušas un brangas.
6Un redzi, septiņas tievas un austriņa kaltētas vārpas radās pēc tām.
7Un tievās vārpas ierija septiņas briedušās un pilnās vārpas. Tad Faraons atmodās, un redzi, tas bija sapnis.
8Un notika no rīta, ka viņš bija bēdīgs savā garā, un sūtīja un aicināja visus ēģiptiešu zīlniekus un visus gudros, kas tur bija, un Faraons tiem teica savus sapņus, bet neviena nebija, kas tos Faraonam izstāstītu. .
12Un tur bija pie mums ebreju jauneklis, sargu virsnieka kalps, un mēs tam tos pasacījām, un viņš mums mūsu sapņus izstāstīja, ikvienam tas to izstāstīja pēc viņa sapņošanas.
13Un kā tas mums ir izstāstījis, tāpat tas noticis; mani Faraons atkal iecēlis manā vietā un viņu pakāris.”
14Tad Faraons sūtīja un aicināja Jāzepu, un tie tam ātri lika iziet no bedres, un viņš apcirpās un apvilka citas drēbes un nāca pie Faraona. pie manis; Dievs Faraonam sludinās visu labu.” auglīgi gadi nāks pār visu Ēģiptes zemi.
30Bet pēc tiem nāks septiņi bada gadi; tad pilnums Ēģiptes zemē taps aizmirsts, un bads klaji apēdīs zemi.
31Un pilnumu vairs nemanīs zemē aiz bada pēc tam, jo tas būs pārlieku grūts.
32Un, ka sapnis Faraonam divreiz ir rādījies, tas ir tāpēc, ka Dievs to stipri apņēmies un Dievs steigšus to darīs.
33Un nu lai Faraons lūko pēc viena prātīga un gudra vīra un to lai ieceļ pār Ēģiptes zemi.
34Lai Faraons tā dara un lai ieceļ uzraugus pār zemi un lai ņem piekto tiesu no Ēģiptes zemes pa septiņiem bagātiem gadiem, un lai tie sakrāj visādu barību pa šiem nākamiem auglīgiem gadiem.
35Un lai tie saber labību apakš Faraona rokas par barību pilsētā, un lai to paglabā.
36Tad būs barība zemei par padomu, kamēr septiņi bada gadi būs Ēģiptes zemē, ka zeme no bada netop izdeldēta.”
37Un šie vārdi patika Faraonam un visiem viņa kalpiem.
38Un Faraons sacīja uz saviem kalpiem: “Kur mēs atrastu tādu vīru, kurā ir Dieva Gars?”
39Tad Faraons sacīja uz Jāzepu: “Tāpēc ka Dievs tev visas šīs lietas ir darījis zināmas, nav neviena tik prātīga un gudra, kā tu.
40Tu būsi pār manu namu, un visiem maniem ļaudīm būs klausīt tavam vārdam; pēc goda krēsla vien es būšu lielāks nekā tu.” Dāv.dz 105:21. Ap.darb 7:10.
41Un Faraons sacīja uz Jāzepu: “Redzi, es tevi esmu iecēlis pār visu Ēģiptes zemi.”
42Un Faraons novilka savu gredzenu no savas rokas un deva to Jāzepam rokā, un to apģērba ar dārga audekla drēbēm un apkāra zelta ķēdes ap viņa kaklu,
43Un tam lika braukt uz saviem otrajiem ratiem, kas viņam bija, un viņa priekšā sauca: “Klanāties!” Un viņš to iecēla pār visu Ēģiptes zemi.
44Un Faraons sacīja uz Jāzepu: “Es esmu Faraons, tomēr bez tavas ziņas nevienam ne roku, ne kāju nebūs pacelt visā Ēģiptes zemē.” 42:15.
45Un Faraons Jāzepu nosauca par Safnat-Paneahu (pasaules glābējs) un tam deva par sievu Asnatu, Potifera, Onna priestera, meitu. Un Jāzeps devās ceļā pa visu Ēģiptes zemi.
46Un Jāzeps bija trīsdesmit gadus vecs, kad viņš Ēģiptes ķēniņa, Faraona priekšā stāvēja. Un Jāzeps aizgāja no Faraona un pārstaigāja visu Ēģiptes zemi.
47Un zeme septiņos bagātos gados izdeva bagātus augļus.
48Un viņš sakrāja visu septiņu gadu labību, kas bija Ēģiptes zemē, un lika labību pilsētās; labību no ikvienas pilsētas tīruma, kas ap to bija, viņš tanī nolika.
49Tā Jāzeps sabēra pārlieku daudz labības, kā smiltis jūrmalā, ka beidzot mitējās skaitīt, jo tā bija neskaitāma.
50Un Jāzepam piedzima divi dēli, pirms nekā bada gadi nāca; tos Asnata, Potifera, Onna priestera, meita, viņam dzemdēja. 46:20, 48:5.
51Un Jāzeps pirmdzimtā vārdu nosauca Manase, jo Dievs man ir licis aizmirst visu manu grūtumu un visu mana tēva namu.
52Un otrā vārdu viņš nosauca Efraīms, jo Dievs man licis augt manā bēdu zemē.
53Un septiņi bagātie gadi beidzās, kas bija Ēģiptes zemē.
54Un septiņi bada gadi sāka nākt, tā kā Jāzeps bija sacījis, un tur bija bads visapkārt, bet pa visu Ēģiptes zemi bija maize.
55Kad nu visa Ēģiptes zeme arī badu cieta, tad ļaudis brēca uz Faraonu pēc maizes. Un Faraons sacīja visiem ēģiptiešiem: “Ejat pie Jāzepa, - ko tas jums sacīs, to dariet.”
56Un bads bija pa visu zemi, un Jāzeps atvēra visas klētis un pārdeva ēģiptiešiem, jo bads palika jo dienas jo lielāks Ēģiptes zemē.
57Un visas citas zemes nāca uz Ēģiptes zemi pie Jāzepa pirkt, jo bads bija liels pa visām zemēm.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
