1Tad Tas Kungs sacīja uz Jozua: nebīsties un nebaiļojies! Ņem līdz visus karavīrus un celies pret Aju; redzi, Es esmu devis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa ļaudis, viņa pilsētu un viņa zemi. pret pilsētas vakara pusi, un Jozuas tanī naktī nogāja pašā ielejā.
14Un kad Ajas ķēniņš to redzēja, tad pilsētas vīri steidzās un cēlās no rīta agri un izgāja Israēlim pretī uz kaušanos, viņš un visi viņa ļaudis, norunātā vietā klajuma priekšā, bet viņš nezināja, ka citi bija paslēpušies aiz pilsētas.
15Un Jozua un viss Israēls izlikās sakauti viņu priekšā un bēga pa tuksneša ceļu.
16Tāpēc visi ļaudis, kas bija pilsētā, tapa sasaukti, ka tos vajātu.
17Un tie vajāja Jozua un šķīrās nost no pilsētas, un tur neatlika neviena vīra Ajā un Bētelē, kas nebūtu izgājis vajāt Israēli, un tie pameta pilsētu atvērtu un vajāja Israēli.
18Tad Tas Kungs sacīja uz Jozua: izstiep šķēpu, kas tavā rokā, pret Aju, jo Es to došu tavā rokā. Tad Jozuas izstiepa šķēpu, kas bija viņa rokā, pret pilsētu.
19Tad tie, kas bija paslēpušies, tūdaļ cēlās no savas vietas un skrēja, kad viņš savu roku izstiepa, un nāca pilsētā un to ieņēma un steidzās un iededzināja pilsētu ar uguni.
20Kad nu Ajas ļaudis atpakaļ griezās, tad tie skatījās, un redzi, pilsētas dūmi cēlās pret debesi, un tie nespēja nekur bēgt, ne šurp, ne turp, jo ļaudis, kas uz tuksnesi bēga, griezās atpakaļ pret tiem, kas vajāja.
21Jo kad Jozua un viss Israēls redzēja, ka tie, kas bija paslēpušies, pilsētu bija uzņēmuši un ka pilsētas dūmi cēlās, tad viņi arīdzan griezās atpakaļ un kāva Ajas vīrus.
22Un tad arī tie no pilsētas nāca ārā viņiem pretī, tā ka tie bija vidū starp Israēli, šie no tejienes un viņi no turienes, un tie tos kāva, kamēr neviens no tiem neatlika nedz izbēga.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
