1Bet nu par mani smejas, kas jaunāki nekā es, kuru tēvus es nebūtu cienījis likt pie saviem lopu suņiem. .
3Kas trūkuma un bada pēc vientuļi bija, un bēga uz tukšām, tumšām posta un izpostītām vietām.
4Tie nātres izplūca pie krūmiem un paegļu saknes tiem bija par barību.
5No ļaužu vidus tie tapa izdzīti un tiem uzkliedza kā zagļiem.
6Bailīgās gravās tiem bija jādzīvo, un zemes un akmeņu caurumos.
7Krūmos tie brēca, un dadžos tie gūlās,
8Nesaprašu un negoda ļaužu bērni, kas no zemes bija izdzīti!
9Bet nu es tiem esmu tapis par dziesmiņu un esmu tiem par pasaku.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
