1Un Jēkabs gāja savu ceļu, un Dieva eņģeļi to sastapa.
2Un šos redzēdams Jēkabs sacīja: “Tas ir Dieva karaspēks,” - un nosauca tās vietas vārdu Mahānaīma. , tā ka Jēkaba ciskas loceklis cīkstoties izgriezās.
26Un Tas sacīja: “Palaid Mani, jo gaisma jau aust;” bet viņš atbildēja: “Es Tevi nepalaidīšu, ja Tu mani nesvēti.”
27Un Tas uz viņu sacīja: “Kāds ir tavs vārds?” Un viņš sacīja: “Jēkabs.” 1Moz 35:10.
28Tad Tas sacīja: “Tavs vārds vairs nebūs Jēkabs, bet Israēls, jo tu esi cīnījies ar Dievu un ar cilvēkiem un esi pārspējis.”
29Un Jēkabs vaicāja un sacīja: “Saki man jel Savu vārdu.” Un Tas sacīja: “Kāpēc tu jautā pēc Mana vārda?” Un Tas viņu turpat svētīja.
30Un Jēkabs nosauca tās vietas vārdu Pniēli: jo es esmu Dievu redzējis vaigu vaigā, un mana dvēsele ir izglābta.
31Un saule tam uzlēca gar Pniēli aizejot. Un viņš bija klibs ar savu cisku.
32Tāpēc Israēla bērni līdz šai dienai neēd no dzīslas pie ciskas locekļa, tāpēc ka Jēkabam dzīsla pie ciskas locekļa tapa maitāta.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
